Federācija: Latvijas meža nozare pielāgosies ASV ievedmuitas tarifiem ES

Latvijas meža nozare ir konkurētspējīga un spēs pielāgoties ASV ievedmuitas tarifiem Eiropas Savienībai (ES), uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par potenciālu ievedmuitas tarifu noteikšanu ES eksporta produktiem.

Viņš minēja, ka Latvijas koksnes produktu eksports uz ASV gandrīz visās produktu grupās nav pārāk liels, izņemot orientēto skaidu plātņu (OSB) un kokšķiedru plātņu produktiem. Šiem diviem produktiem eksporta noieta tirgus uz ASV veido vairāk nekā ceturto daļu no visa eksporta apjoma, bet pārējiem koksnes produktiem ne vairāk kā 5%.

Tāpat viņa ieskatā ASV arī turpmāk būs vajadzīgi ārzemju koksnes produkti, jo ASV patlaban nav pietiekamas jaudas un koku, lai importu aizstātu. 

Tāpēc nav iemesla domāt, ka ASV varētu izskaust importu, jo galvenokārt ciestu ASV iedzīvotāji, nevis eksporta uzņēmēji.

Tomēr arī šāda situācija nebūtu labvēlīga Latvijai, jo, ciešot ASV pircējiem, tiks negatīvi ietekmēts arī ASV mājokļu būvniecības tirgus.

LKF viceprezidents skaidro, ka aptuveni 50% no visiem Rietumvalstīs saražotajiem kokmateriāliem, tostarp Japānā, Kanādā, ES, Dienvidkorejā un ASV, nonāk būvniecībā, tāpēc, ja kāds no būvniecības tirgiem sāktu nīkuļot vairāk nekā līdz šim, tas negatīvi ietekmētu arī globālo tirgu.

Klauss arī uzsvēra, ka šādu ievedmuitu ieviešana vēl nav garantēta, tāpēc jābūt piesardzīgiem, domājot par pārāk negatīviem scenārijiem, piebilstot, ka 1. februārī spēkā stājās ASV ievedmuitas no Kanādas un Meksikas, kuras jau uz laiku atliktas. Rezultātā redzams, ka ievedmuitas bija nevis pamatmērķis, lai stiprinātu ASV vietējo konkurētspēju pret importu, bet kā līdzeklis, lai panāktu citus ASV labvēlīgus rezultātus, piemēram, sarunās ar Kanādu tā bija robežu stiprināšana.

Viņš prognozēja, ka sarunās ar Eiropu ASV tarifa jautājumu, visticamāk, lietos, kā līdzekli savu interešu sasniegšanai, bet, ja abām pusēm par šiem jautājumiem izdosies vienoties, tad, visticamāk, šādi tarifi netiks piemēroti.

Savukārt, pieņemot, ka ES un Kanāda nevarēs apmierināt ASV vēlmes un ievedmuitas tarifi tiks ieviesti, no ES ievedmuitu ieviešot 10% apmērā un no Kanādas to palielinot par desmit procenta punktiem, lielā mērā Eiropas un Latvijas ražotāju globālā konkurētspēja nemainīsies, jo viens no lielākajiem koksnes apjomiem ASV tiek importēts no Kanādas, kas ES ir tiešā konkurence, uzsver LKF viceprezidents. 

Tomēr, ja Kanādai ar ASV izdosies vienoties par tarifu nepacelšanu un vienlaicīgi ES ievedmuitas tarifi tiks ieviesti, konkurētspēja Latvijas ražotājiem samazināsies.

Tāpat Klauss minēja, ka Eiropa nevarēs ASV piemērot līdzvērtīgus tarifus, lai ietekmētu ASV potenciālos lēmumus, jo 2023.gadā ES valstis uz ASV skujkoku dēļus eksportēja aptuveni 1,2 miljardu eiro vērtībā, bet importēja aptuveni 190 miljonu eiro vērtībā. Rezultātā ES uz ASV eksportē daudz lielāku apjomu, tāpēc šādi draudi nedarbotos. ES eksports uz ASV veido aptuveni 16% no kopējā ārpus ES realizētā skujkoku dēļu apjoma, bet imports no ASV 2023.gadā ES veidoja aptuveni 10%.