Ūsens jeb Ūsiņš pirmo reizi rakstos pieminēts 1606. gadā jezuīta Stribinga ziņojumā, kur vēstīts, ka latviešiem esot “zirgu dievs”, kam tiekot upurēts, iemetot ugunī divus naudas gabalus, divus gabaliņus maizes un kumosiņu speķa.

Vecais Stenders 18. gs. savā “Lettische Grammatik” vārdu “Ūsiņš” saistījis ar vārdu “ūzas", jo, viņaprāt, Ūsiņš bijis bišu dievs:

Ūsiņš jāja pār kalniņu

Bišu stropi padusē,

Ej, Ūsiņ, labais vīrs,

Nāc manā dārziņā,

Nāc manā dārziņā,

Bišu stropu aplūkot.

Pēc teiksmām, mītiem un dainām zinām, ka Ūsens bijis viens no četriem Dieva dēliem. Viņš ir Saules zirgu braucējs, Saules laivas stūrmanis, kā arī Saules vedējs. Ūsenam ir arī ģimene – divi dvīņu dēli – Auseklis un Rieteklis, dvīņu meitas – cimdu adītājas Austra un Ausma, kā arī sieva Ūša. Savukārt Ūsens ir tieši tas, kurš bijis baltiem zināšanu devējs – mūsu cilts vecaistēvs.