27. marts vēsturē un senās avīzēs. Fiziķis, kas izdarīja apvērsumu medicīnā

1845. gada 27. martā. Pirms 180 gadiem turīga tirgotāja ģimenē Diseldorfas tuvumā Vācijā piedzima pirmais Nobela prēmijas laureāts fizikā, tā saukto "x-staru" jeb rentgenstarojuma efekta atklājējs un viens no radioaktivitātes pētījumu veicinātājiem Vilhelms Konrāds Rentgens (1845–1923).

Jaunekli sākotnēji interesēja ne tikai fizika, bet arī dabaszinātnes. Studijas viņš vispirms uzsāka Utrehtas Universitātē Nīderlandē, tad Cīrihes Universitātē Šveicē, taču Rentgena zinātniskā karjera saistījās ar dažādām Vācijas augstskolām. 1895. gada novembrī, eksperimentējot ar elektronstaru lampas izsaukto elektromagnētisko starojumu, kura viļņu garums mazāks nekā ultravioletajam starojumam, zinātnieks veica savu lielāko atklājumu – izrādījās, ka pastāv starojums, kas spēj izlauzties cauri dažādiem materiāliem un izraisa luminiscenci. Noslēpumainos starus fiziķis nosauca par "x-stariem". Pilnībā aizrāvies ar eksperimentiem, 1895. gada 22. decembrī viņš izdarīja arī pasaulē pirmo cilvēka ķermeņa daļas rentgenuzņēmumu. Vilhelma sievai Annai nācās kreiso roku staros turēt pusstundu, kamēr zinātniekam izdevās uzņēmums, uz kura bija redzami rokas kauli un laulības gredzens. 1896. gada 12. janvārī Rentgens izskaidroja atklājuma būtību Vācijas ķeizaram Vilhelmam II. Tā bija pirmā reize, kad viņš par jaunajiem stariem pavēstīja publiski. Vēsts izraisīja sensāciju, un par to minētajā gadā daudz rakstīja arī latviešu preses izdevumi. 

Tā mēnešraksts "Mājas Viesis" 1896. gadā par Rentgena atklājumu un "zilās gaismas stariem" latviešu publikai skaidroja, ka tas pavēris iespēju "pilnīgi nofotografēt lietas, kuras mēs ar savām acīm nevaram redzēt, 

kā, piemēram, zelta vai sudraba ķēdi, kura ieslēgta koka kastītē: "Profesors Rentgens (rakstīts – "Rentjens") tagad tiek minēts visā civilizētā pasaulē un nesen atpakaļ pat vācu ķeizars to lika ataicināt pie sevis un pēc pamatīga svarīgā atraduma izskaidrojuma no mācītā vīra puses to apbalvoja ar augstu ordeni." Interesanti, ka Krievijā pirmie eksperimenti ar "x-stariem" notika Rīgā, un tos trīs nedēļas pēc Rentgena atklājuma 1896. gadā veica Politehniskā institūta mācībspēks Hermans Pflaums.

Rentgena staru efekts nozīmēja apvērsumu medicīnas diagnostikā, īpaši ķirurģijā. To uztvēra kā brīnumlīdzekli, un 19. gadsimta nogalē ar Rentgena staru aparātu palīdzību patiešām izdevās izoperēt un izglābt daudzus līdz tam par ārstēšanai sarežģītiem uzskatītus pacientus. 1901. gadā Vilhelms Rentgens par savu veikumu saņēma Nobela balvu.

"Latvijas Kareivis", 1925. gada 27. martā

Rēzekne. Latgales dziesmu svētki. Latgales kulturelās organizācijas sarīkos Rēzeknes pilskalnā 15. jeb 17. maijā (diena vēl galīgi nav noteikta) Latgales apgabalu dziesmu svētkus. Sastādīta jau svētku rīcības komiteja. Pieteikušies Latgales kori ar apmēram 1800 dziedātājiem, galvenā kārtā skolu kori. Tik plaši dziesmu svētki nav līdz šim Latgalē vēl sarīkoti. Nodomāts svētkus kuplināt ar vingrošanas priekšnesumiem un sarīkot izstādi.