Ja smaržas nejūti, dzīve var būt īsāka; pētījums atklāj biedējošu saistību

Izraēlas Veicmana institūta pētnieki eksperimentā brīvprātīgos aprīkoja ar pārnēsājamajām ierīcēm, kas mēra ieelpošanas biežumu un apjomu, un rezultāti apliecināja, ka cilvēki ar normālu ožu stundas laikā veic par 240 ieelpošanām vairāk nekā tie, kuri pasaulē nākuši bez ožas spējām (anosmija).

Šīs atšķirības saglabājas arī sapnī, lai gan izpaužas mazliet citādi. Papildu eksperimenti vēl arī apliecināja to, ka cilvēkiem ar normālu ožu, kad viņi ievietoti telpā bez aromātiem, elpošanas ceļi sākuši līdzināties tādiem, kuru saimnieki sirgst ar anosmiju. Tas norāda uz sensoro signālu pietiekami lielo lomu elpošanas regulēšanā.

Izraēliešu pētnieku eksperimenti apliecinājuši arī to, ka par 57 gadiem vecākiem cilvēkiem, kuri zaudējuši ožu, letāla iznākuma varbūtība piecu gadu laikā pēc šā notikuma palielinoties vismaz trīskārtīgi. Uzsvērts, ka anosmija var būt gan iedzimta, gad arī iemantota, piemēram, saistībā ar infekciju vai traumām. 

Ožas trūkumu jau sen mēdz saistīt ar veselības pasliktināšanos: paaugstinātu depresijas risku, aptaukošanos, kognitīvajiem traucējumiem un pat mirstību.

Ožas traucējumi spēj ievērojami pazemināt dzīves kvalitāti, ietekmējot ēšanu, emocionālo stāvokli un sociālo aktivitāti. Savukārt pētnieki ieplānojuši turpināt meklējumus nolūkā noskaidrot, kādas ārstēšanas metodes var būt noderīgas cilvēkiem ar iemantotu anosmiju. Galvenokārt uzsvērta nepieciešamība noskaidrot, vai elpošanas vingrinājumi var palīdzēt mazināt ožas trūkuma izraisītās negatīvās sekas.