Vecās šūnas atdzimst okeānā; kā šis process var ietekmēt klimatu?

Vienšūnas organismi, piemēram, ūdens mikroaugi, noveco līdz ar barības vielu trūkuma rezultātā zaudēto spēju dalīties. Nesen pētnieki atklājuši mehānismu, kas ļauj vecajām šūnām atjaunoties un atkal atsākt dalīšanos, kad tās nokļūst ar barības vielām bagātās okeāna zonās.

Jēnas universitātes profesora Juna Dena vadītā zinātnieku komanda pētīja to, kā ūdens mikroaugu vecās šūnas var atjaunināties. Izrādās, šūnas veido burbulīšus, kurus dēvē par vezikulām, kas no tām izvada laukā vielmaiņas kaitīgos produktus un toksīnus, un tas sekmē dalīšanās spēju atjaunošanos. Pētnieki noskaidrojuši, ka vezikulu ražošana ir absolūti nepieciešams nosacījums šūnu atjaunināšanai, un šis process regulējas ar ķīmiskajiem signāliem, kas stimulē vezikulu veidošanos, kas savukārt sekmē šūnu dalīšanās atjaunošanos.

Daloties pietiekami lielā ātrumā, ūdens mikroaugiem piemīt ļoti svarīga loma CO2 fiksācijā un skābekļa ražošanā, un tas attiecīgi ietekmē globālo klimatu. Jaunais šūnu atjaunināšanās mehānisms palīdz izskaidrot planktona sugu sastāva sarežģītās izmaiņu likumsakarības, bet tas savukārt ir ļoti svarīgi nolūkā saprast globālos klimatiskos procesus.