Planētas uzkaršana notiek ātrāk par iepriekš prognozēto

Barselonas Autonomās universitātes pētnieki atklājuši, ka vidējā temperatūra Kanāriju salās izvietotās Roque de los Muchachos observatorijas rajonā aizvadīto 20 gadu laikā pieaugusi par 1,1 grādu, un tas attiecīgi norādot uz divkārtīgu iepriekšējo prognožu pārsniegšanu.

Minētā observatorija izvietota vienā no labākajām astronomiskās novērošanas vietām ziemeļu puslodē, kur izvietoti arī MAGIC teleskopi un turpinās tā dēvētā Čerenkova teleskopu CTAO būvniecība. Šajā rajonā savāktie temperatūras dati uzrādījuši novirzi no standarta klimatiskajām tendencēm, fiksējot temperatūras pieaugumu par 0,55 grādiem pēdējās desmitgades laikā.

Teleskopa MAGIC iekārtas 20 gadu laikā ik pēc divām sekundēm fiksēja temperatūru, mitrumu, spiedienu un vēja ātrumu un virzienu, tādējādi nodrošinot pilnībā uzticamus ilgtermiņa datus. Turklāt attiecīgās iekārtas esot regulāri pārkalibrētas, līdz ar to mērījumi kļuva stabili un precīzi, un tas attiecīgi izslēdza iespējamās novirzes un pilnībā apstiprināja iegūtos rezultātus.

Iegūtie dati arī apliecina diennakts temperatūras diapazona palielināšanos, kas desmitgades laikā pieauga par 0,13 grādiem, kā arī sezonas svārstības – par 0,29 grādiem tajā pašā periodā. Turklāt fiksēta dienas vidējā mitruma paaugstināšanās, kas desmitgades laikā veido 4%, un tas ir pretrunā ar mitruma pazemināšanos, kuru fiksējušas kontinentālās observatorijas, taču ir līdzīgi ar Havaju salās izvietotās observatorijas iegūtajiem datiem.

Roque de los Muchachos observatorija Kanāriju salās.

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Pētnieki uzskata, ka mitruma palielināšanās var būt saistīta ar globālās sasilšanas izraisīto jūras ūdens iztvaikošanu. Uzsvērts, ka tieši šiem datiem esot īpaša vērtība astronomiskajām observatorijām, jo klimatiskās izmaiņas laika gaitā var ietekmēt novērojumu kvalitāti un darbam stabilos klimatiskajos apstākļos paredzētās aparatūras noturību. Vienlaikus pētnieki arī pauduši, ka patlaban šīs meteoroloģiskās izmaiņas nerada tiešus draudus teleskopu funkcionēšanai, tomēr tas vērtējams kā satraucošs globālās sasilšanas tempu indikators. Pētnieki arī brīdinājuši, ka, sasniedzot noteiktu temperatūras slieksni, klimats var pietuvoties “lūzuma punktiem”, pēc kā tā izmaiņas jau varētu kļūt neprognozējamas un katrā ziņā jau ievērojami bīstamākas.