Envers Hodža bija visnotaļ leģendārs ilggadējs Albānijas pārvaldītājs, kurš nogājis ceļu no kaismīga revolucionāra līdz pārliecinātam tirānam, lai gan viņa pēcteči mūsdienu Albānijā joprojām tā arī nav spējuši konstruktīvi vienoties: vai Hodža savai dzimtajai zemei devis vairāk labu vai nodarījis ļaunu?

Revolucionārs no pārtikušas ģimenes

Envers dzimis 1908. gada 16. oktobrī sūfiešu reliģiskā ordeņa bektašu, kas apvienoja islāmu ar kristiešu no jūdaisma pārmantotajiem elementiem, sekotāju ģimenē. Tā dēvētā viņa mazā dzimtene ir neliela pilsēta Ģirokastra, kas arī mūsdienās nav īpaši liela – tajā mīt aptuveni 30 tūkstoši cilvēku. Envera tēvs bija mēreni pārticis audumu tirgotājs, un par ģimenes dzīves līmeni uzskatāmi varētu liecināt tai piederošā trīsstāvu māja, kurā aizritēja visa Envera bērnība un jaunības gadi, kā arī tas, ka topošais skarbais politiķis varēja atļauties pārlieku nesteigties ar atvadīšanos no bezrūpīgās bērnības, jo viņam nebija nepieciešamības agri sākt pašam pelnīt iztiku.

Zināms, ka līdzīgi savam vēlāko laiku elkam Josifam Staļinam arī Envers jaunībā rakstījis kaismīgus dzejoļus (kurus gan atļausimies šeit necitēt; varētu pat teikt tā – Staļinam sanāca labāk)... 1930. gadā viņš beidza mācības Albānijas pilsētas Korčas licejā un jau tūlīt pat sekmīgi iestājās franču universitātē Monpeljē.