11. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. Gleznotājs un dievturis

1895. gada 11. aprīlī. Pirms 130 gadiem tirgotāja ģimenē Rīgā piedzima gleznotājs, vitrāžists, mākslas kritiķis, pedagogs un viens no latviskā nacionālā stila pamatlicējiem Latvijas mākslā Jēkabs Bīne.

Kā savos darbos nacionāli noskaņots mākslinieks reālists Bīne 20. gadsimta 20.–30. gados kļuva par vienu no atzītākajiem gleznu un interjeru autoriem, savā aizrautībā ar latviešu ornamentu izmantošanu nostājoties līdzās Jūlijam Maderniekam un Ansim Cīrulim? Vecāki Jēkabu sākumā sūtījuši Rīgas Tirdzniecības skolā. Tomēr šīs skolas zīmēšanas skolotājs ievērojis talantu un pamudinājis 1913. gadā iestāties Rīgas pilsētas mākslas skolā pie Vilhelma Purvīša. Pēc tam bija Pirmais pasaules karš un bēgļu gaitas Harkovā, kur Bīne turpināja mākslas studijas, līdz 1919. gadā atgriezās Latvijā. 

1920. gadā Bīne ir viens no tiem, kas kopā ar Ernestu Brastiņu iedibināja dievturu kustību. Dievturu ideju ietekme atspoguļojusies arī viņa mākslā.

Viens no raksturojošākajiem darbiem ir 1931. gadā tapušais ‘’Māra, Dievs, Laima’’. Vienlaikus Bīnes glezniecība ir ļoti daudzpusīga – portreti, lauku dzīves ainavas, akti, altārgleznas. Arvīds Dzērvītis, kurš vairāk darbojās lietišķajā mākslā, 1937. gadā raksta: "Bīne nav tikai mākslinieks vien, viņš ir arī plaša personība kā mākslas, tā etnogrāfijas un pedagoģijas laukā. Viņš ir arī viens no tiem retiem, īstiem latvju māksliniekiem, kas aptvēris, ka īsts latvju mākslas saturs neaprobežojas ar glezniecību vien. Latviskā glezniecība, daiļamatniecība un citas kultūras izpausmes ir cieši saistītas savā starpā." Kārļa Ulmaņa autoritārisma periodā Bīni var uzskatīt par prominentu mākslinieku; viņš ir Rakstu un mākslas kameras Tēlotājmākslas sekcijas vadītāja vietnieks. No padomju represijām Bīnem izdevās izvairīties, taču mēģinājums Otrā pasaules kara beigās līdzīgi daudziem citiem latviešu inteliģences pārstāvjiem bēgt uz Zviedriju neizdevās. Kopš 1951. gada viņš sāka strādāt kombināta "Māksla" vitrāžu cehā. Īsi pirms nāves viņš pat saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslinieka nosaukumu. 

Tomēr Bīne ļoti pārdzīvojis nepieciešamību piemēroties jaunās varas prasībām un tam, kā tā izturas pret visu latvisko. Tas iedragāja viņa veselību. 

Jēkabs Bīne nomira tikai 60 gadu vecumā un apbedīts Raiņa kapos Rīgā.

"Bauskas Vēstnesis", 1925. gada 11. aprīlī

Brīvā mīlestība un laulība. Par šādu tematu svētdien, 5. aprīlī, "Kurzemes" viesnīcas zālē runāja sabiedriskais darbinieks K. Lauva no Rīgas. Lekciju kuplināja ar kino izrādi, lekcijai piemērotu mīlestības drāmu "Mīlestības zieds", kura rādīja brīvas mīlestības un laulības sekas un gala iznākumus. Lai gan lekcijas temats no sākuma izklausījās diezgan kliedzošs un bija sagaidāms ar drusku banālu nokrāsu, tomēr jāsaka, ka tā nebij. Lektors apskatīja mīlestību un laulību no reliģiskā viedokļa un kā to māca un sludina komunisti "paradīzē" - Krievijā. 

Ja mīlestību un laulību nostādīs uz tādiem pamatiem, kā to māca komunisti, tad katrai nācijai un tautai draud bēdīgas sekas un izvirtība.

Mīlestība un laulība, saka lektors, ir svēts Dieva iestādījums un tautas, kas to svētu un cieņā tur, ir vienmēr priekšzīmīgas un stāv uz augstākas sabiedriskās un kulturelās pakāpes. Tālāk lektors iepazīstināja klausītājus ar brīvo mīlestību un laulību Krievijā un kādas tai sekas un gala iznākumi. Runātājs lekciju nobeidz ar vārdiem: Ģimene ir katras tautas sabiedrības pamats, un kur ģimene ir priekšzīmīga, tur tauta zeļ un zied. Lai latvju tautā ģimene ir svēta, tad latvju tauta zels un ziedēs! Jāpiezīmē, ka lektors savu lekciju diezgan daudz vietām kuplināja ar dažiem labi patrekniem vārdiem. Apmeklēts bija vidēji.