Kinofilmas ar sava laika lielisko aktrisi Odriju Hepbērnu izaudzinājušas jau vairākas viņai līdzīga parauga aktrišu paaudzes, viņa kļuvusi par sevišķas sievišķības, tāda kā īpaša viegluma un ārējās pievilcības paraugu arī krietnai daļai pasaules kino pielūdzēju. Tā vien šķiet, ka šai brūnacei bija zināms kāds īpašs noslēpums, kas deva iespēju tādā veidā it kā izcelties uz visu citu fona. Un saistībā ar viņu ir arī daudz dažādu savdabīgu faktu.

Zupa no tulpju sīpoliem

Topošā tā dēvētā Holivudas princese dzimusi 1929. gadā Beļģijas galvaspilsētā Briselē nodrošinātā kosmopolītiskā aristokrātu ģimenē, un viņas vecāki bija īrs un holandiete, kuri jau kopš pirmajiem Odrijas dzīves mirkļiem vārda vistiešākajā nozīmē loloja savu jauko pēcnācēju, tāpēc viņiem tas bija neviltoti liels trieciens, kad jau dažas nedēļas pēc piedzimšanas meitenītei pēkšņi... apstājās sirds. Tikai uz brīdi, jo, par laimi, ārsti paspēja atgriezt mazulīti dzīvē. Tad vēl neviens nespēja pat iedomāties, ka šai būtnei dzīvē nāksies piedzīvot virkni dažādu nopietnu pārbaudījumu.

Bērnībā Odrija mācījās skolās Nīderlandē un Anglijā, un viņas māte bija ļoti stingra un jau kopš savu pēcnācēju mazotnes pievērsa lielu uzmanību viņu izglītībai, savukārt tēvs bija allaž jautrs un bezbēdīgs cilvēks, kurš pārlieku nesatraucās par savu bērnu audzināšanu un disciplinētību. Taču pēc kāda laika viņas vecāki izšķīrās: māte bija uzzinājusi par vīra pārlieku jautro neuzticību, un tēvam bija jāaiziet. Viņš arī aizgāja un faktiski pazuda no redzesloka, un tikai pēc daudziem gadiem Odrija viņu vārda vistiešākajā nozīmē atrada Dublinā Īrijā, sākot līdz pat viņa mūža beigām materiāli palīdzēt. Vēlāk viņa apgalvoja, ka tēva aiziešana no ģimenes bijis viens no smagākajiem un sarežģītākajiem momentiem viņas jaunībā.