20. marta rītā Saule lec ap 6:25. Kādēļ ap? Saules lēkta brīdis pa pāris minūtēm atšķiras Ventspilī pie jūras vai Mākoņkalnā Rēzeknē. Taču brīnums no tā nemainās. Ir klāt pavasara vienādības, kad diena un nakts ir viena garuma. Kas ir Lieldienas latvju tradīcijā?

Saules gada rita izkārtojumā Lieldienas ir pavasara kulminācijas brīdis (pavasara laiks iesākas Metenī 5.–6.II un noslēdzas ar Ūsenu 6.–7.V), kad izsenis tika svinētas Lielās dienas, kad cilvēks ar savām darbībām palīdzēs Saulei “iešūpoties” PaSaules kalnā un diena taps garāka par nakti.

Senču mītiskajā pasaules redzējumā Lieldienas ir brīdis, kad rodas cilvēka un pasaules augums, kur dainā “šūpulis” simbolizē matēriju.

Ziemas svētki, liela diena,

Tie Dievam lieli svētki:

Ziemsvētkos Dievs piedzima,

Lieldienā šūpli kāra.

Pirms Saules

No rīta piecelies! Apvelc baltu kreklu – kā simbolu jaunam augumam, kur lūkojam ticējumu – Ziemassvētkos jāvelk jauns krekls, kaut arī tas būtu zili melns; Lieldienās jāvelk balts, kaut arī vecs.

Sievas rotājas: ir laiks, lai apliktu greznākās rotas, krāšņāko villaini, patiesi apjaustu, kā līdzināties pašai Sau-lei – gaišai, spilgtai, pamanāmai.