2. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. Inteliģentais mīlnieks un dēkainis

1725. gada 2. aprīlī. Pirms 300 gadiem divu Venēcijas aktieru ģimenē piedzima leģendārais avantūrists, ceļotājs, spiegs, dēkainis un mīlnieks Džakomo Džirolamo Kazanova, kura detalizētais dzīves ritums plašākai sabiedrībai zināms pēc 18. gadsimta nogalē franču valodā uzrakstītajām autobiogrāfiskajām atmiņām "Histoire de ma vie" jeb "Manas dzīves stāsts".

Līdz 19. gadsimta vidum valdīja uzskats, ka grāmatā aprakstītais ir autora fantāzijas, tomēr pētījumi pierādīja, ka personības un notikumi bijuši reāli. Tieši šī darba dēļ Kazanovu augstu vērtē vēsturnieki – viņa autobiogrāfiju uzskata par vienu no autentiskākajiem un labākajiem avotiem 18. gadsimta sabiedrisko normu un sociālās dzīves jomā. Pašu Kazanovu visvairāk interesēja ceļošana un sievietes. Lai saglabātu izvēles brīvību, viņš dzīves laikā apzināti atturējās no ilgstošiem un pastāvīgiem sakariem gan attiecībās ar darba devējiem, gan pretējo dzimumu, kaut iespēju nostabilizēties netrūka. Taču Kazanova to nevēlējās. Atmiņās viņš apgalvo, ka ceļojumu galamērķus nereti izvēlējies bez īpaša nolūka, vienkārši braucot turp, kur "vējš aiznes". 

Būdams blēdis un manipulators, viņš vienlaikus bija atzīts par vienu no inteliģentākajām un interesantākajām sava laikmeta personībām, teicams vērotājs un, ja tā var sacīt, analītiķis. 

Sākumā dažādiem talantiem, īpaši aktiermākslas dotībām, apveltītais Kazanova naudu pelnīja kā spēlmanis, bet vēlāk viņa dzīve ritēja, atrodot patronus aristokrātu vidū. Tie apmaiņā pret dažādiem pakalpojumiem, tostarp alķīmijā, maģijā un citās "slepenās zināšanās", nodrošināja avantūristam pietiekamu iztiku. Kas attiecās uz Kazanovas neskaitāmajām mīlas dēkām, tad laikmetā, kad augstāko aprindu sabiedrībā dominēja laulības aprēķina, nevis mīlestības dēļ, tās nemaz nebija tik unikālas. Kazanova mūža laikā apceļoja Eiropu no viena gala līdz otram – bija Itālijas un Vācijas valstiņās, Austrijas impērijā, Francijā, Anglijā, Spānijā, Šveicē, Holandē, Polijā un Krievijas impērijā, tostarp kā Kurzemes hercoga Bīrona viesis Jelgavā, kā arī Rīgā; 

viņš apmeklēja neskaitāmus pasākumus un bija gaidīts daudzos galmos, kas šo dēkaini padarīja arī par augsti vērtētu informācijas avotu tiem, kas viņu noalgoja. 

Pat nonākot cietumā un krītot nežēlastībā, viņš allaž prata izķepuroties. Vecumdienās Kazanova baudīja Austrijas imperatoram tuvā grāfa Valdšteina labvēlību, darbojoties par grāfa bibliotēkas pārzini Duksas (Duhovas) pilī mūsdienu Čehijas teritorijā. Tur arī tapa viņa slavenie memuāri.

"Latvijas Vēstnesis", 1925. gada 2. aprīlī

Rīgas jūrmala. Vēsturiska vieta. Lielupes labā krastā netāli no Dubultiem atrodas tā saucamie Lēģeru kalni, kas savu nosaukumu dabūjuši no tam, ka tur 1812. gadā stāvējusi nometnē daļa no Napoleona armijas. Par šo vietu apkārtnes vecie ļaudis zin daudz dīvainu nostāstu. Rāda arī kādu uzkalniņu, kur aprakti daudzi franču un viņu sabiedroto karavīri. Šinī uzkalniņā priedes izaugušas labu tiesu garākas kā citur kalnos.