No neskaitāmajām klasiskajām leģendām par baisi mistiskām parādībām jeb spokiem vēstījums par leģendārāko no tādiem spoku kuģiem uzskatāms par vispopulārāko un saistošāko. Daudzi mūsdienu pētnieki un mītu kliedēšanas entuziasti uzskata, ka arī šajā gadījumā nav runa tikai par sakāpinātu, kādu nieku māņticīgu iztēli, bet gan virkni gluži reālu notikumu, kurus par potenciāli neticamiem padara tas, ka vairākumā gadījumu aculiecinieki vienkārši neizdzīvo.
Neapdomīgi izsaukts pats tumsas pavēlnieks
Reālajā dzīvē leģendārā kuģa “Lidojošais holandietis” (dēvēts arī par “Klīstošo holandieti”) kapteinis van Stratens, protams, bija drosmīgs, brašs un, kā vēstīts avotos, arī ļoti veiksmīgs jūrnieks, bet vienlaikus arī bramanīgs dzērājs un uzdzīvotājs, kurš nebijās ne no kristiešu Dieva, ne arī velna un kādā savdabīgā naktī tad arī bija apzvērējis: par spīti bargajai vētrai, viņš tomēr spēs ar savu kuģi apbraukt apkārt “nolādētajam” Horna ragam. Un vēl ar sev raksturīgo mēreno dižmanību piebildis, sak, kaut vai lai viņam to nāktos darīt līdz pat pašai pastardienai.
Pārbiedētie kuģa pasažieri un tostarp arī jūrnieku komanda mēģināja iebilst, taču kapteinis viņus visus vienkārši ieslēdza telpās zem klāja un praktiski viens pats vadīja savu kuģi uz priekšu – pretim vētrai un visiem iespējamajiem nezināmajiem pārbaudījumiem, pilnā mērā cerot, ka viņam atkal kārtējo reizi paveiksies. Palīgos kapteinis esot atstājis tikai divus tikpat lielus plītētājus un kristiešu Dieva izsmējējus, kāds bija viņš pats, – stūrmani Bernardu Foku un vienu no pasažieriem grāfu fon Falkenbergu.