Laiks, kurā dažādas cilvēku sabiedrības veikušas rituālo upurēšanu, ir ilgāks par laiku, kurā viņi to praktiski vairs nedara. Un daudzos gadījumos šī upurēšana bija tik ļoti izplatīta, ka to uzskatīja par visnotaļ normālu dzīves aspektu. Tostarp piederība šādām civilizācijām nozīmēja arī nepārejošu risku ikvienam teju vai jebkurā mirklī iet bojā kā upurim, ko pasniedz visaugstākajiem spēkiem jeb dieviem. Vēl vairāk – atsevišķās kultūrās kļūšana par upurēšanas objektu pat skaitījās viens no visnopietnākajiem pagodinājumiem!