Dabas pašaizsardzība pret ogļskābo gāzi

ASV pavalsts Kalifornijas Berklija pētniecības centra speciālisti pauduši uzskatu, ka ogļskābās gāzes (CO2) daudzuma palielināšanās Zemes atmosfērā izraisījusi intensīvāku zaļo augu fotosintēzi, kas sekmējis aktīvāku gāzes pārstrādāšanu skābeklī.

Viens no vadošajiem pētniekiem Trevors Kīnans publikācijā izdevumā Nature savulaik uzsvēris, ka kaitīgo izmešu nonākšana apkārtējā vidē īpaši straujos tempos palielinājusies 20. gadsimta pēdējos 40 gados, taču laikā no 2002. līdz 2014. gadam šis pieaugums nezin kāpēc apstājies.

Kīnans šo savā ziņā ļoti optimistisko novērojumu skaidrojis tā – jo atmosfērā kļūst vairāk ogļskābās gāzes, jo to aktīvāk sāk pārstrādāt augi, un līdz ar to parādās aizvien vairāk zaļās masas, kas attiecīgi vairāk uzņem CO2. Tostarp pētnieki pauduši, ka tas itin nemaz nenozīmē to, ka cilvēce tagad var pilnībā nomierināties, jo vispār jau kaitīgo izmešu palielināšanās atmosfērā kopumā ir saglabājusies, tikai tā kļuvusi mazāk intensīva, ja salīdzina ar to, kā bija iepriekš. “Labie jaunumi” liecinot faktiski tikai par to, ka pastāv reāla cerība par iespējamu problēmas risinājumu. Šim nolūkam nepieciešams fiksēt un tad nopietni aizsargāt tās ekosistēmas, kuras pēdējā laikposmā visintensīvāk sākušas izstrādāt skābekli.

Shēma.

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Var piebilst, ka patlaban cilvēku darbības iespaidā CO2 saturs Zemes atmosfērā sasniedzis 400 ppm, t. i., viens kubikmetrs gaisa satur 400 mililitrus ogļskābās gāzes. Šis rādītājs diemžēl turpina palielināties, lai gan tas ir lēnāks, nekā bija iepriekšējā gadsimta otrajā pusē. Saistībā ar to šajā gadsimtā esot sagaidāma temperatūras paaugstināšanās vismaz par trim grādiem, lai gan Parīzes klimata vienošanās no cilvēces pieprasa to ierobežot ar pusotru grādu. Aprēķināts, ka nolūkā sasniegt šo pēdējo rādītāju visām valstīm būtu nepieciešams vismaz par trešdaļu samazināt kaitīgos izmešus. Un tik ilgi, kamēr cilvēce vēl tikai domā un plāno, kā un kādā veidā to visu izdarīt, daba gluži vai pati sadomājusi nākt palīgā – augi sākuši aizvien intensīvāk uzņemt ogļskābo gāzi... Kā gan lai pēc šādiem atklājumiem turpina apšaubīt jau senāk pausto, ka Zemes biosfēra pati par sevi ir dzīvs un domātspējīgs organisms?