Senais evaņģēlija teksts pat ļoti ievērojami atšķiras no tā, kādu Jēzus mācības pielūdzēji pazīst mūsdienās.

Par spīti tam, ka gluži saturiski no seno jūdu hronikām sakompilētā kristiešu galvenā pielūdzamā grāmata Bībele jau sen zaudējusi jebkādu praktisko jēgu, tomēr vēstures pētnieki joprojām spēj atrast aizvien jaunus ar to saistītus noslēpumus un mīklas. Izrādās, gluži nesen, izmantojot ultravioleto gaismu, atrasta kāda sadaļa, kas esot uzrakstīta pirms 1500 gadiem un paslēpta zem kāda cita teksta vairākiem slāņiem. Šī savdabīgā relikvija glabājas leģendārajā Vatikāna bibliotēkā.

Konkrētajā lapā esot atrastas Mateja evaņģēlija 11. un 12. nodaļa, kas sevī iekļaujot vairāk detaļu nekā mūsdienu standarta Bībeles tekstā. Protams, tas puslīdz svarīgi varbūt ir tikai šīs grāmatas pielūdzējiem kristiešiem, taču pētniekus ieinteresējis tas, ka konkrētajā grāmatā šo apslēpto tekstu izdevies atklāt pēc tā, kad ar ultravioleto gaismu bija apstarots manuskripts par senajiem kristiešu vēstījumiem un himnām.

Veicot minētās senās grāmatas rūpīgu apskati, secināts, ka pergaments, uz kā tā uzrakstīta, dažādiem tekstiem aprakstīts vairākkārt, un esot zināms, ka tajos laikos tā bijusi ierasta padarīšana, jo materiāls, uz kura rakstīja grāmatas veidojošos tekstus, bija ārkārtīgi dārgs. Tekstus izpildīja tikai speciāli apmācīti rakstītāji, un tajā gadījumā, ja no jau uzrakstītā kaut kas pēkšņi izrādījās lieks, attiecīgo lapu izmantoja atkārtoti, uzklājot tai jaunu burtu slāni.

Uz kā senatnē rakstīja Bībeli

Jādomā, visi kristieši labi zina leģendu par to, kā Bībeles teksts parādījies Mozum uz māla plāksnītēm. Pētnieki sliecas uzskatīt, ka realitātē pirmā kristiešu grāmata nav bijusi uzrakstīta uz māla plāksnītēm, bet gan uz papirusa, kas jau aptuveni 1500 gadu pirms Jēzus Kristus piedzimšanas bija ļoti izplatīts Ēģiptē. Turklāt šis materiāls bija viens no galvenajiem, ko senie ēģiptieši piegādāja daudzām tā laika valstīm. Pie senajiem grieķiem papiruss nonāca no nelielas ostas pilsētas, kuru sauca Biblosa, kas mūsdienās ir viens no Libānas augstienes rajoniem. Pētnieki ir pārliecināti, ka tieši no vārda ‘biblos’ vēlāk izveidots vārds ‘biblion’ jeb ‘grāmata’. Un pirmā grāmata, kas uzrakstīta uz papirusa, bijusi Bībele, un tieši no tā arī cēlies tās dīvaini arogantais otrs nosaukums – Grāmatu Grāmata.