15.7 °C
Nesen kāda starptautiska pētnieku grupa nākusi klajā ar paziņojumu par Josifa Staļina kārtējo diagnozi, kas šajā reizē noteikta pēc viņa atstātajiem nospiedumiem grāmatās.
Pētnieki esot noskaidrojuši, ka tirāniskais PSRS vadītājs sirdzis ar podagru un ārstēšanas nolūkā lietojis litija sāļu medikamentus, kas vienlaikus kalpojuši arī kā sedatīvie līdzekļi. Tāpat izteikts pieņēmums, ka Staļinam sākušies nopietni miega traucējumi jau ļoti agrā jaunībā, proti, laikā, kad viņš 1899.–1901. gadā strādāja Tiflisas observatorijā, kur bija jāveic nepārtraukti diennakts meteoroloģiskie novērojumi.
To visu pētnieki secinājuši, izanalizējot Staļina atstātos nospiedumus Alekseja Tolstoja grāmatas “Ivans Bargais” lappusēs. Šī grāmata glabājas Krievijas Valsts arhīvā, un ir zināms, ka Staļins to lasījis 1942. gadā. Staļins nomira 1953. gada 5. martā atbilstoši izplatītajai oficiālajai versijai – hipertoniskas slimības un aterosklerozes izraisīta asinsizplūduma smadzenēs rezultātā.
Piebilsts arī tas, ka mūsdienās pētnieki šādiem nolūkiem izmanto visjaunāko bioķīmiskās analīzes tehnoloģiju EVA, ar kuras palīdzību viņi spējuši noteikt diagnozes arī daudzām citām vēsturiskām personām, piemēram, itāļu avantūristam Džakomo Kazanovam, krievu rakstniekiem Antonam Čehovam un Mihailam Bulgakovam, kā arī Drakulas prototipam Vladam Tepešam.
