15. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. Jauns tornis "sociālistiskās Rīgas" panorāmā

1955. gada 15. aprīlī. Pirms 70 gadiem laikraksts "Padomju Jaunatne", atzīmējot, ka Rīgas "Sarkanarmijas rajonā vēršas plašumā televīzijas centra būvdarbi", piebilda, ka nesen pabeigta arī 125 metrus augstā (mūsdienās runā par 110 metriem) antenas torņa montāža: "Minskas tēraudmontāžas kantora montētāji augstkāpēji veikuši šo darbu pirms termiņa.

Jaunā antena devusi iespēju ievērojami palielināt izmēģinājumu raidījumu rādiusu un uzlabot to kvalitāti." Dažas nedēļas vēlāk jau tika ziņots, ka Rīgas televīzijas centra "īpatnējais antenas tornis sev iekarojis pilntiesīgu vietu sociālistiskās Rīgas panorāmā", bet jūlijā "Cīņa" paziņoja: "Sociālistiskās Rīgas panorāmu tagad raksturo TEC varenais dūmenis, Kolhoznieku nama smaile, televīzijas centra tornis." Pastāv veco darbinieku atmiņās balstīti nostāsti, ka pie televīzijas centra 1954. gada nogalē pārvērstās agrākās Igauņu biedrības ēkas Linarda Laicena, tas ir, Lielajā Nometņu ielā 62 uzslietais tornis bijusi raidīšanas vajadzībām pielāgota Kaspijas jūras naftas urbšanas torņa konstrukcija. Mazāk saistoša versija tomēr apgalvo, ka būve izgatavota Čeļabinskas metālkonstrukciju rūpnīcā īpaši Rīgai. Jebkurā gadījumā 

Rīgas televīzijas centrs tapa triecientempos, visam bija jābūt gatavam līdz Latvijas PSR izveidošanas 15. gadadienai, ko plānoja atzīmēt 1955. gada 21. jūlijā, tāpēc projektēt ko īpašu nebija laika 

un iztika ar to, ko varēja dabūt. Rūpi par šo objektu turēja toreizējais Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Eduards Berklavs.

Tostarp nepieciešamība pēc augstāka raidītāja bija akūta, jo, lai arī Rīgas TV sāka darbu 1954. gada 6. novembrī, uz pašas TV mājas jumta uzliktā pagaidu antena nodrošināja apraidi ļoti mazā rādiusā un visā galvaspilsētā signāls nemaz nebija uztverams. Torni un TV centru pieņēma ekspluatācijā 1955. gada aprīlī, tā ka būvnieki ar uzdevumu tika galā tiešām pirms termiņa.

Latvijas PSR televīzija signālu raidīšanu no torņa pārtrauca 1987. gada nogalē, kad visa TV saimniecība pārvācās uz Zaķusalu, tomēr vēlāk celtni izmantoja dažādas privātās televīzijas un radiostacijas. 2016. gadā sākās runas, ka sen nekrāsotās, aplupušās torņa konstrukcijas, iespējams, atrodoties pirmsavārijas stāvoklī, degradējot pilsētvidi un kļūstot jau bīstamas apkārtējiem iedzīvotājiem. 

Izrādījās, ka situācija nav tik dramatiska, turklāt daudzi šo tehnisko būvi jau bija sākuši uzskatīt par vienu no Āgenskalna simboliem. 

Tā nu torni vēl šobrīd izmanto vairākas radiostacijas un interneta pakalpojumu sniedzēji.

"Rīgas Ziņas", 1925. gada 15. aprīlī

Kokaīnisti nesnauž. Kāds pastāvīgs kokaīna lietotājs ieradās 8. policijas iecirknī un lūdza izdarīt kratīšanu Kristīnes Valdmanes dzīvoklī Ganu ielā 2, jo minētā V. nodarbojoties ar kokaīna pārdošanu. Policijai minētā V. jau sen pazīstama kā baltā pulvera pārdevēja, kad viņa dzīvojusi Elizabetes ielā 7. Jau vairākkārt policija izkratīja viņas dzīvokli, bet bez panākumiem. 10. aprīļa vakarā tā negaidot ieradās viņas dzīvoklī, bet nekā neatrada. Tad pārmeklēja V. vīra drēbes un kabatā sērkociņu kastītē atrada 9 pulverīšus, pa 1/2 gramu katrā. V. liedzās it kā tas būtu kokaīns un izteicās, ka tie ir pulverīši pret galvas sāpēm un ka viņus pirkusi no nepazīstamiem vīriešiem uz ielas. Minētā dzīvoklī bez V. dzīvo vēl kāds G., kurš arī jau no seniem laikiem policijai pazīstams kā kokaīna tirgotājs. Izmeklēšanu turpina.