Kaut arī lielākā daļa leģendārā norvēģu ceļotāja un zinātnieka Tūra Heijerdāla darbu zinātniskajās aprindās raisījusi polemiku, pat ļoti asu kritiku un pretstāvi, viņam tomēr izdevās vēl nebijušos augstumos pacelt pasaules sabiedrības interesi par cilvēces senvēsturi un dažādu pasaules kultūru un tautu sasniegumiem. Viņš skaidri apliecināja, ka jau neolīta laikmeta cilvēkam bija pa spēkam veikt tālus ceļojumus pāri okeāniem. 

Mūsdienu pētnieki uzskata, ka faktiski Tūru var dēvēt par izcilu eksperimentālās arheoloģijas praktiķi, savukārt viņa uzrakstītās grāmatas joprojām kalpo par lielisku iedvesmotāju aizvien jaunām paaudzēm.

Pašam savs zooloģijas muzejs

Tūrs Heijerdāls dzimis 1914. gada 6. oktobrī nelielā Norvēģijas dienvidu daļas pilsētā Larvikā. Vecāki bija pārtikuši ļaudis, lai gan viņu savstarpējās attiecības nebija lāgā izdevušās, un viņi jau drīz izšķīrās. Tostarp avotos pausts, ka Tūrs piedzimis “Tūru Heijerdālu ģimenē”, un tā tas ir tāpēc, ka vēsturiski no paaudzes uz paaudzi šajā dzimtā kādu no zēniem bija ierasts nodēvēt par Tūru. Mūsu Tūra abiem vecākiem viņu savstarpējā laulība ne tikai nebija pirmā, bet jau trešā, un tāpēc ģimenē jau auga septiņi bērni, taču tieši savu vienīgo kopīgo dēlu viņi nodēvēja par Tūru.

Kad piedzima Tūrs, viņa tēvs (kurš, protams, arī bija Tūrs Heijerdāls) jau vairs nebija jauneklis, proti, viņam bija apritējusi 50. gadskārta, un viņš bija apkaimē iecienīts un sekmīgs alus darītājs, kuram arī ļoti patika ceļot. Tēvs daudz laika pavadīja braucienos pa Eiropu, turklāt bieži ņemot līdzi savu visjaunāko atvasi. Bet pēc vecāku šķiršanās Tūrs palika kopā ar māti, kura strādāja antropoloģijas muzejā, un tādējādi viņš krietni agrāk par citiem vienaudžiem vakara pasaciņas vietā apguva antropoloģijai veltīto literatūru.