Jauna teorija par zvaigžņu veidošanos

Rūpīgi izanalizējot 44 tā dēvētos masīvos bezzvaigžņu sabiezējumus (HMSC), starptautiska astronomu grupa atklājusi, ka tie gandrīz visi atrodas stāvoklī, kas ir ļoti tuvs brīvajam kritienam, jo tiem nav nepieciešamās enerģijas, lai turētos pretim gravitatīvajai saspiešanai.

Šis atklājums liek ļoti nopietni apšaubīt turbulentā kodola modeli, kas paredz to, ka līdz zvaigžņu veidošanās sākumam tādi apgabali atradušies līdzsvarā. Piebilsts, ka pētījumā izmantoti dati, kas iegūti no programmas Radio Ammonia Mid-Plane Survey (RAMPS), kas fokusēta uz Galaktikas plaknes 24 kvadrātgrādiem. Tās ietvaros tas viss iegūts no teleskopa Green Bank (GBT), kas deva iespēju izpētīt masīvā zvaigžņu veidojuma struktūru, molekulāro mākoņu sastāvu un dinamiku.

Pētījuma gaitā noskaidrojās, ka lielākā daļa izpētīto apgabalu atrodas subvirālajā stāvoklī, kas nozīmē to nespēju stabilizēties un pretoties kolapsam bez spēcīgu magnētisko lauku iejaukšanās. Astronomi uzskata, ka šiem neredzamajiem laukiem piemīt izšķirošā loma masīvo zvaigžņu veidošanās procesā. Turklāt noskaidrojies arī tas, ka īstenie pirmszvaigžņu kodoli ir ārkārtīgi reta parādība, jo tie atrodas ātrā kolapsa procesā. Šis atklājums ļoti ievērojami paplašina priekšstatu par to, kā dzimst zvaigznes, kas savukārt rada smagos elementus, kuri ir tik ļoti nepieciešami planētu un dzīvības radīšanai.