Jau labu laiku pirms šā raksta tapšanas bija bažiņa par to, ko rakstīt… Augi ievākti, slotas sasietas… Un tad, glābējzvans, redaktore rosina rakstīt par tēmu DRĪKST/ NEDRĪKST PIRTĪ. Tēma gana aktuāla un interesanta! Ja turklāt par to spriest ļauj NeZālei, kas jau pašā saknē ir pretrunās ar “dārza kultūru”, iekļaušanos sabiedrības taisni izdzītajās vadziņās…

Šobrīd pieejamajā PIRTNIEKU ĒTIKAS KODEKSĀ ir ietvertas nodaļas gan par pirtnieka darbu saskarē ar sabiedrību, ar pirtsmīli, pirts apmeklētāju, savstarpēji ar kolēģiem, kā arī pirts apmeklētājiem rekomendējamās ētikas normas, kas balstītas uz vispārcilvēciskām morāles normām un pirtnieka profesionālo darbību.

Šis dokuments noder, kad rodas kāda divdomīga situācija, pārpratumi vai tīša pirts sadzīves neslava. Šobrīd, kad robežas ir vaļā un dažādas kultūras kā kāposta lapas klājas cita citai pāri, bieži rodas domstarpības, kas ir pieņemams, kas – ne. Citi savukārt cenšas nosargāt pirts kultūras mantojumu, iezīmēt latvisko un nošķirt citādo.