11. marts vēsturē un senās avīzēs. "Pirmais latviešu jurists"

1845. gada 11. martā. Pirms 180 gadiem Aizputes apriņķa Cildu pagasta saimnieka ģimenē piedzima rakstnieks, žurnālists un jurists – autodidakts Māteru Juris, dzimtas uzvārdā Mātre, kuru vēlāk patstāvīgajā dzīvē nelietoja.

Māteru Juris ir viena no 19. gadsimta otrās puses latviešu atmodas ievērojamākajām personībām un arī viens no "Jaunās strāvas" ievadītājiem latviešu sabiedrībā. Literatūrvēsturnieki diskutē, kas būtu uzskatāms par pirmo pilnasinīgo latviešu romānu – Māteru Jura "Sadzīves viļņi" vai brāļu Matīsa un Reiņa Kaudzīšu "Mērnieku laiki". Abi iznāca 1879. gadā. Populārāki, bez šaubām, ir "Mērnieku laiki", ko daļēji izskaidro ar apstākli, ka padomju okupācijas periodā Māteru Jura nostādnes šķita pārāk "buržuāziskas" un viņa vārdu un darbu pieminēšanā iestājās pauze.

Apbrīnojama ir viņa uzņēmība 1872. gadā iztulkot latviski tiesību zinātņu doktora Frīdriha Georga fon Bunges veidotos Krievijas impērijas Baltijas provinču civillikumus. 

Māteru Juris kopš 19. gadsimta 60. gadu vidus gan strādāja par sekretāru dažādās tiesu instancēs, taču citādi viņam bija tikai pagastskolas izglītība, turklāt latviešu valodā tolaik trūka juridiskās terminoloģijas, kuru tulkotājs radīja pats, tiekot galā ar uzdevumu ļoti labi. Māteru Jura ieviesti un apritē nostabilizējušies, piemēram, termini "laulības pārkāpšana", "nāves sods", "sodu likumi". Viņš arī sniedza latviešu zemniekiem juridiskās konsultācijas, ar to izpelnīdamies "pirmā latviešu jurista" godu, un izdeva pirmo juridisko nedēļrakstu latviešu valodā "Tiesu Vēstnesis" (1880–1884). Civiltiesību jautājumi 19. gadsimta otrajā pusē latviešu nacionālās atmodas periodā kļuva aizvien aktuālāki, jo saimnieki sāka pirkt zemi, radās uzņēmēji, kas iesaistījās saimnieciskajā apritē, tāpat juridiskām problēmām nācās saskarties sabiedriski politiskajās aktivitātēs. Māteru Jura uzņēmību doties latviešiem svešā jomā, tulkot likumus un sniegt, turklāt veiksmīgi, juridiskās konsultācijas, lielā mērā noteica viņa rakstura īpašības. 

Laikabiedri viņu atcerējās kā cilvēku ar lielām darba spējām, taču vienlaikus ļoti impulsīvu, tiešu. 

Viņam paticis uzstāties ar allaž opozicionāru viedokli. Ieņēmis ko galvā, viņš pie tā spītīgi turējies. Kā par Māteru Juri rakstīja literatūrvēsturnieks Līgotņu Jēkabs: "Kur visi sacīja "jā", viņam patika kliegt "nē!". Ja pretinieki, ar konversācijas leksikonu rokā pierādīja, ka Jelgava atrodas uz Lielupes kreisā krasta, Māteru Juris palika pie sava – uz labā!"

"Latvis", 1925. gada 11. martā

Vēl viens "Tarzāna" upuris. 9 gadus vecais Aleks. Maļinovskis no Vēju ielas 18 nočiepis no mātes 2000 rubļus un devies pasaulē piedzīvojumus meklēt, bet Jelgavas stacijā uz aizdomu pamata aizturēts. Pie viņa vēl atrasti 27 lati. Policijā mazais ceļotājs uzdevies par Kalpaku. Viņa māte paskaidro, ka puiku mācot, rīkstes neesot žēlojusi, bet atzīstas, ka mazais bijis briesmīgi kārs uz "Tarzāna" lasīšanu "Jaunākās Ziņās", ko viņa neesot tam noliegusi.