Savā ziņā absolūti mazsvarīgs vēsturiskais fakts spējis radīt faktiski varenu eposu. Runa ir par tā laika jaunās boļševiku valsts līdera Vladimira Ļeņina piedalīšanos tā dēvētajā komunistiskās sestdienas talkā 1920. gada 1. maijā, kurā viņš piedalījies kāda nejauša baļķa kolektīvā pārnēsāšanā, par ko mākslinieki uzgleznojuši teju vai veselu galeriju, bet rakstnieki un dzejdari sacerējuši veselu “baļķiādi”.

Tostarp ir arī šā notikuma vienīgā autentiskā fotogrāfija, kurā redzams, ka darbība notiek Ivana laukumā, aizmugures plānā redzama Aleksandram II veltītā kolonāde. Var piebilst, ka cara statuju no turienes aizvāca saistībā ar paša Ļeņina rīkojumu 1918. gadā. Fotogrāfijā redzams, ka seši cilvēki stiepj baļķi, un pats Ļeņins tur ir trešajā, pēdējā, pārī, un var pat skaidri redzēt, ka tur patiešām atrodas baļķa resnākais gals. Tiesa, ne no vēsturiskajiem dokumentiem, ne arī no attiecīgās fotogrāfijas nav saprotams, kurp un kāpēc vispār šie vīri stiepj kaut kādu baļķi. Daudzi pētnieki arī jautājuši: kāpēc vispār bija jāstiepj tāds baļķis, ja tajā pašā fotogrāfijā varot saskatīt ratus bez iejūgtiem zirgiem?