Svētki sākas jau ar gatavošanos tiem. Un Lieldienas nav izņēmums. Gādājot olas un vācot lapiņas un pavasara puķītes to krāsošanai, pošot māju un sētu, pārcilājot ēdienu receptes, darot vēl citus darbiņus, pamazām vairojam svētku prieku.

Mūsdienās kristīgie Lieldienu rituāli ir savijušies ar senajām pagāniskajām tradīcijām.

Lieldienas ir pavasara svētki, kas tradicionālajā gada ritumā ir viena no četrām nozīmīgākajām gadskārtām līdzās Ziemassvētkiem, Jāņiem un Miķeļiem. Šie svētki simbolizē dabas atmodu, gaismas uzvaru pār tumsu, auglības vairošanu un jauna cikla sākumu.

Raksturīgās Lieldienu tradīcijas ir saullēkta sagaidīšana, šūpošanās, olu krāsošana, olu kaujas un ripināšana. Šajos svētkos ūdenim tiek piedēvēts dziedinošs spēks, tāpēc Lieldienu rītā cenšas pamosties pirms saullēkta un doties ārā mazgāties tekošā ūdenī: avotā, strautā vai upē, lai iegūtu skaistumu, mundrumu un veselību. Savukārt šūpošanās šūpolēs simbolizē pavasara atdzimšanu un saules kustību, pacelšanos augstāk debesīs.