Nav noliedzams – cilvēcei gribētos, lai izrādās, ka tā nav vienīgā saprātīgās dzīvības forma Visumā, tāpēc jau kopš senatnes cilvēki nodevušies citplanētiešu meklējumiem. Pagaidām nesekmīgi. Diemžēl vai par laimi – to nav iespējams uzminēt, taču mūsdienu pētniekus vairāk nodarbina jautājums, sak, varbūt cilvēki kaut ko dara nepareizi...

I

Pēdējā pusgadsimta laikā veiktos ārpuszemes civilizācijas meklējumus saista galvenokārt ar starptautisko zinātnisko programmu SETI, kuras izveidotāji uzskatīja, ka jebkurš saprāts savā attīstībā gluži noteikti apgūs radiosakaru tehnoloģijas un sāks kosmosa tālēs nosūtīt vēstījumus nolūkā nodibināt sakarus ar sev līdzīgajiem. Ja šādu civilizāciju Visumā ir pietiekami daudz un tās atrodas ne pārāk lielā attālumā no Zemes, tad, pietiekami regulāri “noklausoties” debesjumu, arī cilvēcei varētu izdoties uztvert to, ko zinātniski dēvē par mākslīgas izcelsmes signālu.

Protams, saistībā ar to ir daudz lietišķu jautājumu. Piemēram: kādās frekvencēs kaut ko tādu varētu sagaidīt? 1959. gadā pētnieki Džuzepe Kokoni un Filips Morisons publicēja rakstu “Starpzvaigžņu vēstījumu meklējumi”, kurā vēstīja, ka šāda signāla noraidīšanai visoptimālākais ir 21 centimetra viļņa garums un 1420 megahercu frekvence, ko noteic metastabilas pārejas starp Visumu piepildošo ūdeņraža neitrālo atomu diviem stāvokļiem. Par pirmo nopietno eksperimentu var uzskatīt projektu “Osma”. 1960. gadā Frenka Dreika vadītā pētnieku grupa mēģināja uztvert signālus no tuvākajām divām Saules tipa zvaigznēm – Vaļa Tau un Epsilon Eridana. Zināms, ka četru mēnešu laikā izdevās fiksēt tikai vienu signālu, kas šķita saprātīgs, taču tas izrādījās tikai militārā pavadoņa telemetrija...