Rasboro ir viena no pazīstamākajām Īrijas senajām muižām, un to mēdz dēvēt arī par “pārsteidzošo 18. gadsimta arhitektūras pieminekli”, iekļaujot praktiski visos tūrisma ceļvežos. Tiesa, zinātāji apgalvo, ka gidi, stāstot par šo vietu, mēdzot lietot dīvainus epitetus, piemēram – “liktenīgā”, “neiespējamā”, “baisā” un tamlīdzīgi. Katrā ziņā visi ir vienisprātis – tā gluži noteikti ir viena no noslēpumainākajām muižām visā pasaulē.

Sena leģenda par kādu lāstu

1973. gadā Rasboro ieradās tās jaunais īpašnieks – baronets Alfreds Beits, kurš vairs nebija jauneklis, tāpēc uzskatīja, ka pienācis viņa laiks dzīvē sākt ieturēt rāmus ritmus un baudīt vecumdienu burvību. Viņam bija visnotaļ vērā ņemams kapitāls: šo un to viņš bija mantojis no vectētiņa, kurš Dienvidāfrikā kļuvis par miljonāru, bet pietiekami daudz bija nopelnījis arī pats, mūža lielāko daļu tirgojoties ar dimantiem un vēl pirms vectēva mantojuma sekmīgi ieguldot līdzekļus seno meistaru gleznās, kļūdams par aizrautīgu gleznu kolekcionāru. Var piebilst, ka viņa kolekcijā ietilpa Rembranta, Halsa, Vermēra, Rubensa, Goijas, Ticiāna un citu ievērojamu autoru darbi, kas visi kopā veidoja unikālu un ļoti vērtīgu krājumu. Vecumdienās Alfreds bija izlēmis Rasboro ierīkot gleznu galeriju.