Dažas apakšversijas paredz iespēju ar šādu kanālu palīdzību pārvietoties laikā – gan pagātnē, gan nākotnē, kā arī nokļūt citos visumos un apmeklēt citas dimensijas.
Jautājumā par Visuma rašanos jeb tā sākšanos joprojām nav sakarīga un kaut vai vispārpieņemta skaidrojuma. Arī neskatoties uz to, ka cilvēce tomēr pamanījusies uzkrāt vērā ņemamas zināšanas. Mūsdienās visizplatītākā ir versija par tā dēvēto Lielo Sprādzienu. Taču uzreiz arī jāpiebilst, ka tā ne tikai nav vienīgā, bet arī pat ne tuvu ne vispārliecinošākā no versijām.
Viss sācies no viena sīka punktiņa
Aptuveni pirms 70 gadiem amerikāņu astronoms Edvīns Habls atklāja, ka galaktikas izvietojušās krāsu spektra sarkanajā daļā. Un tas atbilstoši tā dēvētajam Doplera efektam nozīmēja to, ka tās nepārtraukti attālinās cita no citas. Turklāt gaisma no attālākajām galaktikām ir “sarkanāka” par tuvāko galaktiku gaismu, un tas savukārt liecināja par to mazāku ātrumu. Aina ar lielu vielas masu izkliedēšanos pārsteidzoši atgādināja sprādziena ainu, un tieši no tā radās teorija par Lielo Sprādzienu.
Atbilstoši pētnieku veiktajiem aprēķiniem šis sprādziens noticis pirms aptuveni 13,7 miljardiem gadu, un līdz tam momentam Visums bijis kā “punkts” aptuveni adatas smailes paša galiņa lielumā. Savukārt patlaban Visuma lielumu astronomi novērtējuši ar 156 miljardiem gaismas gadu. Salīdzinājumam mēdz minēt: šis “punkts” ir tik reižu mazāks par ūdeņraža atoma kodola protonu, cik pats protons ir mazāks par Mēnesi...
Tostarp “punktā” esošā viela bijusi ārkārtīgi karsta, un tas nozīmē, ka sprādzienā radies gigantiski liels daudzums gaismas kvantu. Protams, laika gaitā viss pakāpeniski atdziest, savukārt kvanti izkliedējas jaunradītajā telpā. Taču zinātnieki bija pārliecināti, ka sprādziena atbalsīm vajadzētu būt saklausāmām arī mūsdienās. Un pirmais apstiprinājums šāda sprādziena iespējamam faktam uzradās 1964. gadā, kad amerikāņu radioastronomi Roberts Vilsons un Arno Penziass atklāja relikto elektromagnētisko starojumu (reliktstarojums), kura temperatūra bija aptuveni 3 grādi pēc Kelvina skalas jeb -270 Celsija grādi. Šis atklājums, kas zinātniekiem nāca pilnībā negaidīti, ļāva nosliekties par labu savulaik piedāvātajai teorijai par Lielo Sprādzienu.