Viduslaiku tirdzniecība ar baltajiem vergiem

Līdztekus balādēs apdziedātajai romantikai viduslaiki sevī glabā arī cilvēces vēstures visdrūmākās lappuses, un par virkni no tām mūsdienās pat lāgā nespēj iedomāties. Piemēram, lielākajai daļai cilvēku ierastie priekšstati par vergu tirdzniecību saistās galvenokārt ar afrikāņiem, taču patiesībā ne mazāk traģisks bijis to eiropiešu liktenis, kuriem arī nācās kļūt par šīs baisās tirdzniecības upuriem.

Laikā no 8. līdz 12. gadsimtam Eiropa bija kļuvusi par neskaitāmu karu arēnu, un šo uzlidojumu laikā dažkārt mēdza sagūstīt uzreiz veselus ciematus. Pamatā galvenie šādu sirojumu īstenotāji esot bijuši Krimas tatāru jātnieki un Ziemeļāfrikas korsāri: viņi atlasīja piemērotākos gūstekņus, novērtējot viņu komerciālo vērtību, un visaugstāk esot vērtētas jaunas sievietes un zēni. Tā tolaik bija skarba realitāte, kas skāra tūkstošiem cilvēku.

Tirdzniecība ar baltajiem vergiem kļuva par visnotaļ svarīgu daudzu viduslaiku Eiropas reģionu ekonomikas sastāvdaļu, un tieši tas gluži nenomazgājami aptraipījis topošo “civilizācijas” nesēju tā laikposma reputāciju. Tostarp šā fakta atklāšana vienlaikus liek aizdomāties par tā laika sabiedrības sarežģītajām problēmām: ir svarīgi ielāgot, ka pat zem maksimāli romantizētajiem bruņinieku tēliem patiesībā tomēr maskējās ļoti nežēlīgas reālijas. Katrā ziņā tolaik saplaukusī tirdzniecība ar baltajiem vergiem kalpo kā atgādinājums par cilvēciskās cietsirdības dzīlēm, kas faktiski nepazīst nekādas robežas, arī mūsdienu skarbās liekulības cauraustajā pasaulē...