16. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. Bulgāru komunistu terors

1925. gada 16. aprīlī. Pirms 100 gadiem bulgāru komunisti ar PSRS specdienestu atbalstu galvaspilsētā Sofijā veica terora aktu, kas šokēja visu Eiropu. Ģenerāļa Konstantīna Georgijeva bēru dievkalpojuma laikā uzspridzināja Svētās Nedeļas (4. gs. kristiešu mocekle) katedrāli Sofijā.

Terora aktā dzīvību zaudēja 213 cilvēki, no kuriem liela daļa pārstāvēja tā laika Bulgārijas militāro un politisko eliti. Vairāk nekā piecus simtus cilvēku, pārsvarā vienkāršus dievlūdzējus, ievainoja.

Tas nebija pirmais atentāts vai terora akts, pie kādiem bulgāru komunistu kaujas grupas, likvidējot sev nevēlamos, ķērās jau 20. gadsimta 20. gadu sākumā, pēc tam kad neveiksmi cieta komunistu organizētais valsts apvērsuma mēģinājums 1923. gadā un Bulgārijas kompartiju aizliedza ar likumu. 

Šajās cīņās nežēlību izrādīja kā teroristi, tā Bulgārijas karalistes drošības spēki, taču baznīcas uzspridzināšana pārspēja visu iepriekšējo.

Komunistiem izdevās savervēt kādu baznīcas kalpotāju, kurš iepriekš pamazām ienesa dievnamā 25 kilogramus sprāgstvielu. Tās izvietoja pie kolonnām, kas balstīja centrālo baznīcas kupolu. Bumbu aktivizēja ar 15 metru garu degauklu, lai paši kaujinieki laikā pagūtu pamest telpu. Eksplozija notika pulksten 15.23, divdesmit minūtes pēc sēru dievkalpojuma sākuma. Kupols nogruva, pārpildītajā katedrālē aprokot zem sevis simtiem ģenerāļa Georgijeva pavadītāju. Georgijevs dažas dienas iepriekš arī bija gājis bojā komunistu atentātā. Starp upuriem bija 12 ģenerāļi, 15 pulkveži un trīs parlamenta deputāti. Teroristi cerēja, ka izdosies nogalināt caru Borisu III, taču viņš neieradās Sv. Nedeļas baznīcā, kā bija plānots, jo tajā laikā izvēlējās apmeklēt sava drauga ģenerāļa Delčo Ilčeva bēres. Lai aptvertu, kādu terora atmosfēra tajā laikā Bulgārijā sakurināja komunisti, jāatzīmē, ka tāpat minētais Ilčevs bija miris pēc nāvējoša ievainojuma, ko guva 14. aprīlī, ar savu ķermeni aizsedzot caru Borisu, kuram pēc medībām kalnos netālu no Sofijas uzbruka komunistu kaujinieku grupa.

Bumbas sprādzienā baznīcā ievainojumus guva Bulgārijas premjers un iekšlietu ministrs, taču pārējie valdības locekļi palika neskarti, līdz ar to arī šis mērķis palika teroristu nesasniegts. Sprādzienu Sv. Nedeļas baznīcā vēlāk pati bulgāru komunistu vadība atzina par bezjēdzīgu un kaitīgu, jo tas izsauca niknuma un sašutuma lavīnu. Represijām par upuri krita simtiem komunistu un simpatizētāju – armijas virsnieki viņus nogalināja bez jebkādas tiesas. Kompartijas šūniņas iznīcināja, tomēr galvenie terorakta organizētāji caur Dienvidslāviju aizbēga uz PSRS. Savukārt otrā līmeņa līdzdalībniekus notvēra un pēc kara tiesas lēmuma sodīja ar nāvi.

"Latvijas Kareivis", 1925. gada 16. aprīlī

Rēzekne. Nepaklausības sekas. Pirmos Lieldienas svētkos ap plkst. 13 pie garnizona virssardzes ielas pusē esošā arestēto kameras loga sardzes priekšnieks pamanījis kādu vīrieti ar degvīna pudeli rokā, to taisīdamies pasniegt arestētiem. Sardzes priekšnieks izskrējis laukā, gribēdams nezināmo aizturēt un noskaidrot viņa personību, bet tas paspējis jau izlīst caur platformas sētiņas apakšu un iesākt bēgt. Bēgošam pakaļ skrējis kāds no sardzes kareivjiem, bet tad nezināmais vīrietis iesēdies pa ceļam kādos turpat esošos ratos, kā vēlāk noskaidrojās, blakus savai māsai, un uzsitis zirgam ar pātagu, lai ātrāki tiktu projām. Ceļā gadījies apriņķa priekšnieka kancelejas ierēdnis Štrāle, kurš redzējis, ka kareivis bēgošo nepanāks, bet uz kareivja saucienu, lai aptura, ar sācis skriet pakaļ, saukdams, lai apstājas. Redzēdams dīvaino nepaklausību, devis divus brīdinājuma šāvienus gaisā. Tā kā arī tad nav ticis klausīts, trešo šāvienu tēmējis virsū. Lode ieurbusies mugurā, nepaklausīgais izvēlies no ratiem un uz vietas bijis pagalam. Tas izrādījies par Makašānu pagasta 22 g. veco Vladislavu Šlars, kurš vietējai policijai jau labi pazīstams kā līdzdalībnieks vairākās zādzībās un pat turēts aizdomās par pagājušā rudenī izdarīto uzbrukumu sargu kareivjiem.