Čārlzs Spensers Čaplins (1889–1977) ir viena no vissvarīgākajām figūrām pasaulē tajā izklaides jomā, ko dēvē par kino. Viņš mēmajā kino radīja leģendāro Klaidoņa tēlu – tipāžu ar neiztrūkstošajām ūsiņām, katliņcilindru un spieķīti, savukārt filmās “Lielais diktators” (1940) un “Rampas ugunis” (1952) jau vienotā simbiozē savienoja mīmiku, dialogu un muzikālo pavadījumu. Divas reizes mūžā – 1928. un 1972. gadā – Čārlijs saņēmis speciālo ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars” par ieguldījumu kinomākslā, bet – ne kā aktieris vai režisors.

Bērnība un Anglija

Čārlijs piedzima 1889. gada 16. aprīlī pulksten astoņos vakarā Londonas Volvērtas rajonā. Viņa vecāki, tēvs Čārlzs Spensers Čaplins vecākais un māte Hanna Čaplina (dzimusi – Hila) bija estrādes jeb mūzikhola aktieri. Hanna dažādos teātros uzstājās ar dziesmām un dejām un neilgi pirms kāzām ar Čaplinu vecāko laida pasaulē dēlu Sidneju, kura īstais tēvs bija kāds ebrejs, uzvārdā Houkss. Vēlāk Sidnejam piešķīra Čaplina uzvārdu.

Aktieru allaž nesakārtotās personiskās dzīves ikdienas problēmas negāja secen arī šai ģimenei – pārlieku biežas viesiszrādes, nošķirta dzīve, mākslinieciskā uzdzīve un dažādi kreisie mīlas piedzīvojumi. Vīrs Hannu pameta, kad Čārlijam vēl nebija apritējis pat pirmais dzīves gads. Turklāt viņa jau agri zaudēja balsi, tādēļ teātris bija jāatstāj un iztiku vajadzēja pelnīt ar dažādiem gadījuma darbiem. Jaunās sievietes dzīve kļuva gaužām nožēlojama. Čārlijs un viņa pusbrālis Sidnejs auga kopā ar māti, un nav grūti iedomāties, ko viņi dabūja redzēt un piedzīvot jau kopš mazotnes.