Pasaulē daudzviet ar alkohola tirgošanu saistītās iestādes laika gaitā ne tikai iemantojušas plašu tautas mīlestību, bet tās pat kļuvušas par neatņemamu sadzīves un kultūras sastāvdaļu, turklāt daudzos gadījumos šādu īpašo un populāro vietu apmeklēšana iekļauta pat starptautiskajos tūrisma ceļvežos, un tās reklamē kā visīstākos vietējā kolorīta elementus.

Idzakaji – Japāna

Esot gluži skaidri zināms, ka japāņi savu degvīnu sakē sākuši lietot Edo periodā (1603–1868), kad sākotnēji to pārdeva no mucām līdznešanai, lai gan pircējiem bija ļauts degustēt arī turpat uz vietas, sak, neatejot no kases jeb tātad no mucas. Sākotnēji klienti to darīja stāvus, vēlāk viņiem piedāvāja arī apsēsties turpat uz tukšajām mucām, bet vēl pēc laika jau šai degustācijai ar tādām mērenas iedzeršanas pazīmēm piešķīra atsevišķas istabas, līdztekus visam pasniedzot vēl arī dažādas uzkodas. Tādā veidā pienāca arī mirklis, kad šīs istabas pārtapa pilnībā patstāvīgās iestādēs, kuras iedēvēja par idzakaji.

Mūsdienās tie ir neformāli tā dēvētie budžeta jeb lētie modernie krogi, kurus apmeklē, lai, piemēram, pēc darba iedzertu savu mēriņu, satiktos ar draugiem un saviesīgi papļāpātu. Šajos mēriņos ielej jau vairs ne tikai sakē, bet arī alu, saldo plūmju vīnu un kokteiļus tihaiji (rīsu degvīna un sodas maisījums), savukārt uzkodas pasniedz krietnu porciju uzreiz visai kompānijai, un gala rēķinu pieņemts samaksāt, summu sadalot uz visiem.