Pilnībā jauna spēcīgu antibiotiku klase

Nav noslēpums, ka visai mūsdienu medicīnai ļoti nopietnu apdraudējumu sarūpējusi lielas daļas antibiotiku rezistences jeb noturības zaudēšana pret tādām baktērijām, kas izraisa smagas slimības, piemēram, tuberkulozi, pneimoniju, malāriju.

Bet gluži nesen ASV pavalsts Masačūsetsas universitātes pētnieki sagādāja labas ziņas, vēstot par izstrādātiem maksimāli efektīviem līdzekļiem patogēno mikroorganismu likvidēšanai. Jaunās antibiotikas nodēvētas par Teixobactin, un tās iezīmīgas ne tikai ar to, ka pagaidām baktērijas tām nespēj pretoties ne par nieka tiesu, bet arī ar to, ka tās atrastas vienkārši... zemē. Pētnieki pauda uzskatu, ka mūsu planētas augsne visos laikos bijusi spēcīgu antibiotiku avots, tikai šim faktam nebija pievērsta lielāka uzmanība.

Tiesa, neiztika arī bez zemūdens akmeņiem. Eksperimentu gaitā noskaidrojās, ka 99% visu atrasto to baktēriju, kas izstrādā jaudīgākās antibiotikas, kategoriski nevēlas augt tieši laboratorijas apstākļos. Beigās tomēr izdevās atrast izeju, kas faktiski arī bija vienīgā, un tā paredzēja šo baktēriju audzēšanu zemē un tikai pēc tā vajadzīgo ķīmisko savienojumu pievienošanu. Speciāli šim nolūkam vēl nācās izstrādāt pilnībā jaunu un unikālu tehnoloģiju.

Kopumā augsnē atklāja 25 cilvēcei iepriekš nezināmas antibiotikas, taču, kā uzskata pētnieki, tikai Teixobactin izrādījās visefektīvākās un noderīgākās tālākiem pētījumiem. Viens no pētījuma vadošajiem autoriem Kims Luiss plašsaziņas līdzekļiem pauda, ka šis pētījums uzskatāms par īstenu izrāvienu medicīnā, jo pirmo reizi atklātas antibiotikas, kurām patogēnie mikroorganismi pilnībā nespēj pielāgoties (vismaz pagaidām nav atklājies neviens tāds fakts). Luiss uzsvēra: “Tas liek nopietni apšaubīt sen pieņemto zinātnisko dogmu par to, ka visas baktērijas spēj pretoties jebkādām antibiotikām.” Katrā ziņā pētnieki esot pilnībā pārliecināti, ka baktērijas nespēs iemantot noturību pret Teixobactin vismaz vairākus gadu desmitus.

Ar pelēm veiktās testa pārbaudes jau pilnībā apliecinājušas to, ka jaunās klases antibiotikas darbojas nevainojami, turklāt neradot nekādus blakus efektus. Patlaban pētnieki uzsākuši izstrādāt ražošanas tehnoloģijas un gatavojas veikt pirmos izmēģinājumus ar cilvēkiem. Vēl tikai var piebilst, ka iepriekšējais jaunas klases antibiotiku atklājums, kuru arī uzskatīja par revolucionāru, veikts 1987. gadā, savukārt pirmās antibiotikas jeb penicilīnu Aleksandrs Flemings atklāja 1928. gadā.