Sviedru aromāts spēj priecēt arī citus cilvēkus

Protams, sviedru smakā nav nekā īpaši jauka un patīkama, jo sevišķi tad, ja tā nāk no cita cilvēka, taču, ja nu sagadījies tā, ka šis svešais cilvēks jūtas par kaut ko īpaši iepriecināts, viņa prieks caur šo aromātu var arī pāriet uz citiem cilvēkiem – tā secinājuši Utrehtas universitātes pētnieki.

Sava eksperimenta sākuma daļā viņi bija aicinājuši piedalīties 10 eiropiešu vīriešus, kuri nesmēķē, nelieto nekādus medikamentus un nesirgst ar psihiska rakstura traucējumiem. Uz pētījuma laiku viņiem nebija ļauts arī lietot grādīgos dzērienus, lietot ēdienu ar izteikti spēcīgu aromātu un pārlieku intensīvi nodarboties ar fiziskajiem vingrinājumiem, lai tādējādi minimalizētu dažādu blakus aromātu ietekmi.

Eksperimentā iesaistītais cilvēks ar tīru ķermeni un tīrā apģērbā iespieda padusē absorbentu, kas uzsūca viņa sviedrus, un tad apsēdās, lai noskatītos videomateriālu. Šim video vajadzēja viņā izraisīt noteiktas emocijas, piemēram, bailes vai prieku, vai arī atstāt pilnībā vienaldzīgu. Attiecīgo emociju jaudu novērtēja atbilstoši speciālam paņēmienam: eksperimenta dalībnieku tūlīt pēc video noskatīšanās aicināja aplūkot ķīniešu hieroglifus un pateikt – vai tie viņam patīk vai nepatīk. Tādējādi netiešā veidā varēja noteikt, ko īsti viņš izjūt sirds dziļumos.

Pēc tā absorbentu ar sviedru aromātu aicināja apostīt sievietes, kuras arī bija bez psihiskām novirzēm, bez elpošanas ceļu slimībām un vispār veselas visos aspektos. Bija speciāli aromātu paraugi – “baisais”, “priecīgais” un neitrālais –, un tos deva apostīt ar piecu minūšu intervālu, vienlaikus filmējot cilvēku sejas izteiksmi. Zināms, ka sievietēm piemīt salīdzinoši asāka oža un lielāks emocionālais jūtīgums nekā vīriešiem, līdz ar to ir pilnībā saprotams, kāpēc pētījuma autori dalībai eksperimenta nākamajā daļā uzaicināja tieši dāmas.

Lai arī cilvēku sejas cita citai nav līdzīgas, emocijas tomēr liek darboties vieniem un tiem pašiem mīmikas muskuļiem, un atbilstoši šo muskuļu sasprindzinājumam ir iespējams saprast, ko īsti cilvēks sajutis (turklāt pat tad, ja šīs jūtas bijušas tikai acumirklīgas). Kā jau to varēja nojaust, sieviešu mīmikas reakcija atbilda tam emocionālajam stāvoklim, kas bija raksturīgs vīriešiem, kuru aromāts bija nolikts šo sieviešu deguna priekšā. Ja sviedru paraugs bija paņemts no tā, kurš skatījās šausmu pilnu video, sievietēm saspringa tas sejas muskulis, kas saistīts ar negatīvām emocijām, savukārt, ja sviedru paraugs bija paņemts no tā, kurš noskatījies “laimes video”, sieviete nemanot sāka smaidīt. Pētījumā pielietoja tā dēvēto dubulto aklo metodi, proti, kad ne eksperimenta dalībnieki, ne paši pētnieki nezināja, tieši no kā paņemts kārtējais sviedru paraugs, līdz ar to esot pamats uzskatīt, ka par pētījuma rezultātiem nav nekāda iemesla šaubīties.

Tiesa, pētījuma autori (pamatā psihologi) pauduši arī būtisku atrunu: sieviešu pašu emociju apraksts atšķīrās no mīmikas, un tādējādi tests ar ķīniešu hieroglifiem liecināja par to pašu, proti, ka to, ko viņas sajūt, neietekmēja citu cilvēku sviedri. Tomēr mīmika gluži noteikti bija emocionāla, un tas nozīmē, ka aromātiskais signāls iedarbojies zemapziņas līmenī vai arī tādas izmaiņas sajūtās ir tik gaistošas un nelielas, ka tās nav iespējams aprakstīt ar valodas palīdzību.