-1.8 °C
Mūsdienās dzīvībai vismazāk piemērotais kontinents uz Zemes Antarktīda šķiet neiespējama kā vieta, kur kādreiz ikdienā dzīvojuši cilvēki. Tiesa, senās leģendas ietiepīgi turpina paust gluži pretējo, turklāt jaunākie zinātniskie atklājumi arī apliecina, ka cilvēka tālīnie senči jau neiedomājami senos laikos tomēr sadūšojušies apmeklēt šo it kā neiespējamo nomali, un varbūt pat to apdzīvojuši.
Antarktīda pazīstama ar ārkārtīgi zemajām temperatūrām un gigantiskajiem ledus vairogiem, taču avoti pauž, ka savulaik tur viss bijis pavisam citādi. Piemēram, vēl krīta periodā (pirms aptuveni 140–80 miljoniem gadu), kad vispār visa zemeslode bija siltāka, tur plauka un zaļoja bagātīgi tropu meži, un pat ilgajos ziemas mēnešos dinozauri tur itin bezbēdīgi klaiņoja gluži kā savā aizvēsturiskajā paradīzē. Taču ap to momentu, kad uz Zemes parādījās cilvēki, šie lieliskie apstākļi tur jau bija pilnībā beigušies. Un pat periodos starp ledus laikmetiem, kad klimats bija salīdzinoši siltāks, Antarktīda palika pilnībā neviesmīlīga cilvēkam, kurš tur nevarēja apmesties vai pat vispār ierasties bez mūsdienu tehnoloģijām. Antarktīdas un Grenlandes ledāju kušanas rezultātā tapušais augstais jūras līmenis ap šo kontinentu bija izveidojis jaudīgas un grūti pārvaramas barjeras.
Iepretim plaši izplatītajam viedoklim zinātnes rīcībā nav pilnībā nekādu pārliecinošu pierādījumu tam, ka zem Antarktīdas ledāja varētu būt eksistējušas senās civilizācijas.
Lai gan, piemēram, eiropiešu un Antarktīdas savstarpējā mijiedarbība ir pietiekami labi dokumentēta, un apkopota virkne liecību par to, ka arī citas kultūras būtu varējušas savulaik paviesoties šajā tālīnajā un skarbajā zemē. Ar savām lieliskajām navigācijas prasmēm pazīstamie polinēzieši spēja aizkļūt līdz pietiekami tālām vietām, piemēram, Jaunzēlandei un Rapanujai (Lieldienu salai), tāpēc var pieņemt, ka viņi varēja atklāt arī kādu vēl lielāku un pietiekami neviesmīlīgu zemi virzienā tālāk uz dienvidiem.
Jaunākajos maori saiknes ar Antarktīdu pētījumos rasts iemesls izvirzīt pieņēmumu par to, ka Jaunzēlandes pamatiedzīvotāji ļoti labi zinājuši par šā kontinenta eksistēšanu. Proti, vaļi, kam piemīt ļoti svarīga loma maori kultūrā, migrē no Antarktīdas piekrastes, lai vairotos Jaunzēlandes ūdeņos. Ir saglabājušies stāsti par jūrnieku Hui Te Rangioru, kurš aptuveni pirms pusotras tūkstošgades savā laivā ceļojis pa Dienvidu okeānu, un tas tieši norāda uz iespējamo sastapšanos ar Antarktīdu.
Atšķirībā no polinēziešiem jaganu tauta no Ugunszemes, kas Antarktīdai atrodas pat ievērojami tuvāk nekā Jaunzēlande, nav kļuvusi slavena ar vērienīgiem jūras ceļojumiem, taču jaunākie iegūtie pētījumu dati liecinot par to, ka šie Amerikas kontinenta pamatiedzīvotāji vismaz 14. gadsimtā un arī vēl agrāk apmeklējuši Folklendu salas. Arī šie dati apgāž priekšstatu par to, ka cilvēka mijiedarbība ar Antarktīdu būtu aprobežojusies tikai ar labi dokumentētajiem eiropiešu ceļotāju un pētnieku atklājumiem.
Aptauja
Vai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma ir taisnīga?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
