Meteni atzīmē pusceļā starp Ziemas saulstāvjiem un Lielu dienu. Meteņos mēs iegriežam Ziemas saulstāvjos ieliktās ieceres, programmas topošā gada kaldināšanai un pieliekam klāt, ja ir radušies papildinājumi. Senču Saules kalendārā gada (vismaz saimnieciskā) sākums ir Meteņos, sauktos arī par Vastlāvi, – ap 6.–7. februāri.

Arī šai laika rata pieturai mūsdienās netiek pievērsta pienācīgā uzmanība, taču, kā saka Mūrmuižas folkloras draugu kopas “Stutes” vadītāja, Beverīnas dievturu draudzes locekle LAUMA TJUNIŅA, Meteņi un citas gadskārtas nav nekas obligāts mūsdienu cilvēkam, jo nekas no ārpuses uzspiests nenesīs vēlamos augļus. “Taču iesaku katram pašam pamēģināt! Varbūt apzināta atgriešanās pie ritmiskas senču gadskārtu atzīmēšanas gada ritējumā vairo iekšējo mieru, pārliecību, paļāvību uz augstākiem dabas spēkiem? Ar mani notika tieši tā! Ar Meteņiem labi iesākt šādu izmēģinājumu, jo tie iezīmē cikla, proti, saimnieciskā gada, sākumu.”

Taujāta, kā personīgi viņa redz Meteņu galveno ideju, Lauma bilst: “Meteņus izjūtu kā pavasara sākumu, kā dabas un līdz ar to mūsu pašu atmodas sākšanos pēc garās, tumšās ziemas. Līdz ar pirmajiem pavasara darbiem (kas katram var būt citi – viens pārskata dārza darbarīkus un sēklu krājumus, cits sēj pirmās vasaras puķītes, vēl cits – iztīra skapjus, lādes vai atbrīvo savu ateljē no putekļiem) iekustamies jaunam cēlienam, kas ir vairāk ārēji aktīvs un ražīgs nekā klusais, apcerīgais, uz mūsu iekšējās pasaules izkopšanu vērstais ziemas laiks.”