Droši vien daudzi būs dzirdējuši mūsdienās pietiekami izplatīto teicienu – labi gan, ka ziloņi nelido. Tas, protams, ir fakts – ziloņi patiešām nelido. Savukārt daudzu pasaules tautu mīti un senās leģendas pauž, sen, sen atpakaļ gadiem zirgi gan esot pratuši lidot. Un, lai arī tādi lidojošie zirgi mūsdienās varbūt saglabājušies vairs tikai seno laiku stāstījumos, itin nemaz nav izslēdzams, ka tajā visā tomēr ir krietna deva patiesības.

Briesmones un dieva dēls

Iespējams, par vispazīstamāko lidojošo zirgu var uzskatīt leģendāro Pēgasu – vienu no visslavenākajiem seno grieķu mitoloģijas personāžiem. Leģendas pauž, ka šis sniegbaltais skaistulis bijis baisās gorgonas Medūzas un jūras dieva Poseidona dēls un viņa atbaidošā māte tapusi grūta spontānā dzimumsakarā ar miesaskāro dievu. Pēc tā, kad Hellādas valdnieks Persejs nocirta šai briesmonei galvu, no tās neķītrajām miesām iznācis laukā zirgs ar lieliem spārniem un kopā ar viņu vēl arī viņa brālis – milzis Krisaors.

Tā kā lidojošais skaistulis pasaulē nācis vietā, kas atrodas pie okeāna izplūšanas avota (senie grieķi okeānu uzskatīja par lielu upi, kas ieskauj zemi), jaundzimušo nodēvēja par Pēgasu, kas grieķu valodā nozīmē “liela straume”. Ja var ticēt mītiem, šis lidojošais zirgs bijis visnotaļ spītīgs personāžs. Piemēram, tas nav laidis sev tuvumā ne cilvēkus, ne dievus, un katrā ziņā neviens nevarēja pat sapņot par to, ka varētu pavizināties tā mugurā. Tikai dieviete Atēna spējusi ar Pēgasu atrast kopīgu valodu, taču šī draudzība tomēr nav nevienam atnesusi nekā laba.