Acteki un inki – divas diženākās Amerikas civilizācijas pirms Kolumba un viņam sekojošo asiņaino okupantu invāzijas. Lai gan šīs savdabīgās impērijas nekad nav nonākušas savstarpējā tiešā kontaktā viena ar otru, jo tās tomēr šķīra gana ievērojams ģeogrāfiskais attālums, daudziem mūsdienu pētniekiem šķitis interesanti pamēģināt kaut vai tikai iedomāties, kā būtu varējusi risināties šo civilizāciju pretstāve tad, ja tās būtu izrādījušās viena otrai kaimiņos. Piemēram, savstarpējs karš. Kurš varētu uzvarēt?

Acteku impērija bija izvietota mūsdienu Meksikas teritorijā un savu uzplaukumu sasniedza laika periodā no 14. līdz 16. gadsimtam. Tajā momentā, kad tur ieradās (1519) par konkistadoriem dēvētie un kristiešu baznīcas atbalstītie bandīti un laupītāji no Eiropas, acteki kontrolēja plašu teritoriju vismaz 200 tūkstošu kvadrātkilometru lielumā, un to apdzīvoja aptuveni 5–6 miljoni cilvēku. Acteku impērijas galvaspilsēta Tenočtitlana bija tā laika viena no lielākajām pasaules pilsētām, kurā mita aptuveni 300 tūkstoši iedzīvotāju.

Inku impērija bija izvietojusies Dienvidamerikas rietumu daļā, savas attīstības apogeju sasniedzot 15. un 16. gadsimtā. Kad līdz viņiem aizkļuva spāņu iekarotāji (1532), inki pārvaldīja aptuveni divus miljonus kvadrātmetru lielu teritoriju, kurā mita kopumā aptuveni 12 miljoni iedzīvotāju.