Senās civilizācijas un dievu zinību mantojums

Senie mīti un leģendas vienmēr vilinājušas un aizrāvušas pētniekus, un laikam jau viens no intriģējošākajiem vēstījumiem ir par tā dēvētajiem anunakiem – Mezopotāmijas mitoloģijas dievišķajām būtnēm. Katrā ziņā to ietekme uz senajām civilizācijām, ieskaitot arī maijus, joprojām raisa dedzīgas vēstures pētnieku diskusijas.

Senajos tekstos anunaki aprakstīti kā dievi, kuriem piemīt unikālas zināšanas, par kādām cilvēce arī mūsdienās var tikai pasapņot. Tas viss asociējas galvenokārt ar tehnoloģisko progresu un arhitektūras sasniegumiem, un saistībā ar to spēkā nepārejoši ir jautājums: vai tas patiešām varēja ietekmēt arī noslēpumaino maiju civilizāciju?

Arhitektūras stilu salīdzinājums uzrāda pārsteidzošu Šumeras zikurātu un maiju piramīdu līdzību: abas šā tipa būves izceļas ar savu astronomisko precizitāti un sarežģītajām ģeometriskajām formām, un tas varētu liecināt par iespējamu zināšanu apmaiņu starp šīm senajām kultūrām. Zināms, ka maiju civilizācijai piemita unikāla kalendāru sistēma, kas balstīta dziļos un pamatotos astronomiskajos novērojumos, un viņu prasme pareģot debesu parādības it kā gluži neviļus norāda tieši uz anunaku mantojumu. Mūsdienās daudzi pētnieki atbalsta apgalvojumu, ka maiji iespējuši sasniegt tādu astronomisko zinību augstumus, ka tas varētu būt tikai un vienīgi senatnes zināšanu rezultāts. Sak, atliek tikai noskaidrot, kā un kādā veidā šīs zināšanas tajā laikā spējušas šķērsot okeānus, lai nokļūtu no viena kontinenta citā.

Un iespējamā noslēpumainā anunaku un maiju saikne turpina nodarbināt pētnieku prātus. Iespējamība, ka šīs divas senās civilizācijas varētu būt savulaik pat ļoti cieši savstarpēji saistītas, vedina uz domām par to, ka mīti par senajiem dieviem varētu būt atslēga uz labāku un pilnvērtīgāku cilvēces vēstures izpratni.