Patiesībā tieši tāpēc taču viņiem arī nav ko zaudēt, jo ir gluži vienalga, kā jāaiziet bojā – cīnoties visiem kopā vai ļaujot apšaut pa vienam.
1942. gada sākumā risinājās teju vai neiedomājami notikumi – staļiniskās PSRS nometnēs jeb tā dēvētajos lēģeros ieslodzītie sacēlās. Un viņi nevis vienkārši pauda neapmierinātību ar necilvēciskajiem darba un sadzīves apstākļiem vai organizēja banālu masveida bēgšanas mēģinājumu, bet gan sarīkoja īstenu organizētu bruņotu sacelšanos ar salīdzinoši pat ļoti tālejošiem mērķiem. Daudziem tas bija un vēl joprojām paliek viens no lielākajiem pārsteiguma momentiem visā GULAG pastāvēšanas vēsturē...
Vispār jau vienalga, kā aiziet bojā
Pirmajos mēnešos, kad vācu karaspēks jau bija spēris kāju PSRS toreizējā teritorijā, GULAG nometnēs visās iespējamās izpausmēs sāka stingrāk “piegriezt skrūves”. Izstrādes normas un darba dienas ilgums palielinājās, savukārt pārtikas devas samazinājās. Lēģeru režīms kļuva aizvien skarbāks, ko instinktīvi izmantoja arī apsardze, kļūstot aizvien nežēlīgāka. Tostarp boļševiku valdība apstiprināja slepenu NKVD pavēli, kas paredzēja pēc Kriminālkodeksa tā dēvētā 58. jeb “kontrrevolucionārā” panta piespriesto termiņu izcietušo atbrīvošanas pārtraukšanu. Savukārt rudenī Vorkutlaga nometnēs izplatījās baumas par sagatavošanās darbiem visu politieslodzīto masveida apšaušanai. Zeki ar lielāku pieredzi atcerējās jau savulaik notikušās tāda veida “tīrīšanas”, tāpēc šīs baumas tvēra nopietni. Piemēram, tikai pirms dažiem gadiem Vorkutas apkaimes raktuvēs bija nošauti vismaz 1000 zeki, galvenokārt tieši politieslodzītie...
Ieslodzītais Aleksejs Makejevs bija pilnībā pārliecināts, ka līdzīgs vai pat bargāks plāns arī tagad ir padomā NKVD un vajadzības gadījumā to bez šaubīšanās īstenos. Katrā ziņā padomju drošības sistēmas loģika bija apskaužami vienkārša: risinās karš, absolūti nav izslēdzama ienaidnieka izlaušanās un izcelšanās Ziemeļu virzienā, tāpēc tādos apstākļos, kā uzskatīja augstākā vadība, ir ārkārtīgi bīstami savā aizmugurē turēt pietiekami lielu slēptu un atklātu padomju varas ienaidnieku masu, arī neskatoties uz to, ka tā atrodas aiz it kā droša dzeloņstiepļu žoga. Turklāt atsevišķās nometnēs šajās vietās tolaik ieslodzījumā jau atradās arī vācu karagūstekņi.