23. janvāris vēsturē un senās avīzēs. Melngalvju brālības sudrabs

1925. gada 23. janvārī. Pirms 100 gadiem žurnāls "Nedēļa" pavēstīja, ka Latvijā atgriezusies daļa no 1915. gada vasarā Pirmā pasaules kara laikā uz Krieviju aizvestās Melngalvju brālības sudrablietu kolekcijas.

Atgriešanu paredzēja 1920. gada 11. augusta Latvijas–Padomju Krievijas miera līgums, taču, līdzīgi kā ar šīs vienošanās punktiem par rūpnīcu iekārtu un dažādu kultūras vērtību reevakuāciju, arī Melngalvju sudraba gadījumā Maskava ilgi vilcinājās. Vispirms lielinieku pārstāvji apgalvoja, ka nezina, kur bagātība atrodas, kas pēc Krievijas Pilsoņu kara haosa arī nešķita neiespējami. Tad oficiāli apgalvoja, ka senie sudraba priekšmeti "obezļičeni", tas ir, salauzti un pārkausēti. Līdz 1924. gada augustā PSRS sūtnis Rīgā Semjons Aralovs pauda, ka sudrabs esot atrasts un sagatavots pārsūtīšanai. Pēc visa spriežot, atgriešana bija notikusi 1925. gada pirmajās dienās. 

Rīgā nonāca 21 priekšmets no aizvestajiem 3400.

Neprecētu ārvalstu tirgotāju – melngalvju – biedrība Rīgā tika dibināta 1416. gadā. Tās sudraba priekšmetu kolekcija veidojās vairāku gadsimtu gaitā. Sudraba kausus, kannas, paplātes, galda piederumus, figūras, svečturus, dozītes, vāzes tirgotāji dāvāja biedrībā iestājoties un arī tāpat vai svarīgu notikumu sakarā. Pirms Pirmā pasaules kara Melngalvju brālības 16.–20. gadsimtā izgatavoto sudraba priekšmetu kolekcija, glabāta Melngalvju namā, bija lielākā visā Baltijā. Kā minēts, 1915. gadā tā izklīda pasaulē pirmo reizi un atgriezās niecīga daļa. Tostarp par īpaši vērtīgām atzītās Sv. Jura figūra no 1507. gada, 17. gadsimta vidus Sv. Maurīcija figūra un 1654. gadā izgatavotais Draudzības kauss "Amicitia pokal", no kura deva dzert vien īpašiem Rīgas viesiem, valstu valdniekiem. Bez pēdām bija pazudis liels skaits gravējumiem rotāto galda sudrablietu. 

1939. gadā, vācbaltiešiem izceļojot uz Vāciju, tie ar īpašnieku tiesībām aizveda arī savulaik izglābto melngalvju sudrabu. 

Kolekcija starpkaru laikā bija papildinājusies ar dāvinājumiem un jauniem priekšmetiem. Taču kara beigās tai atkal bija lemts izklīst pa pasauli. Latvijā mūsdienās glabājas astoņas melngalvju sudrablietas. Četrdesmit atrodas Brēmenē. Vismaz divas sudraba paplātes atrodas Ieroču palātā Maskavas Kremlī. Pārējo priekšmetu liktenis nav precīzi noskaidrots, taču jāpieņem, ka vismaz daļa nav gājusi pavisam bojā un nogūlusi privātkolekcijās.

"Latvis", 1925. gada 23. janvārī

Trūkst maizes. Lubānes pagastā Aiviekstes un Lubānes ezera ūdeņi jau kuro gadu no vietas pārplūdina vietējo zemkopju sējumus un iznīcina rudzu, kviešu un āboliņa laukus un nes postu un trūkumu pagasta iedzīvotāju lielākai daļai. 

Tā pašreiz pagastā liels rudzu miltu iztrūkums un to cenas tik augstas, ka iedzīvotājiem trūkst līdzekļu tik dārgas maizes iepirkšanai un pēdējā laikā tāda arī nav nopērkama ne par kādu naudu. 

Lubānes pagasts lūdz izpostīto apgabalu kongresa padomi izgādāt no valdības līdzekļus un nopirkt pagaidām vismaz 3 vagonus rudzu vai rudzu miltu un par pazeminātu cenu izdalīt tos vietējiem iedzīvotājiem. Izpostīto apgabalu kongresa padome lūgumu iesniedz ministru kabinetam.