28. janvāris vēsturē un senās avīzēs. Aicinājums ziedot skolām un bibliotēkām

1935. gada 28. janvārī. Pirms 90 gadiem Latvijas valdības un arī faktiskais valsts vadītājs Kārlis Ulmanis izsludināja "Draudzīgo aicinājumu" – ierosinājumu iedzīvotājiem dāvināt bibliotēkām un savām bijušajām skolām grāmatas, lai celtu vispārējo iedzīvotāju kultūras un izglītības līmeni ar uzsvaru uz nacionālo.

Uzsaukums avīzēs parādījās 29. janvārī un galvenokārt bija vērsts uz situācijas uzlabošanu Latvijas lauku rajonos: "Vēl arvienu gaisma gaišāki plūst pilsētās, tomēr lauki prasa savu tiesu, prasa neatvairāmi." Kustībai vēršoties plašumā, grāmatu dāvinājumus papildināja mākslas darbi, mūzikas instrumenti, radioaparāti un citi kultūras priekšmeti. Arī naudas ziedojumi. "Atsaucība bija negaidīti liela, ziedojumu apjoms pārsteidzošs, "Aicinājumam" izvēršoties plašā kultūras rosībā, kas rādīja tautas patieso cieņu pret grāmatu un izglītību. Vienlaikus ik gadu 28. janvāris kā "Draudzīgā aicinājuma" gadadiena tika svinēts gandrīz kā svētki, nebeidzami slavējot autoritārās valsts un vadoņa rūpes par tautas izglītību un vienotību. 

Vadonības slavināšanai vajadzīgo sirsnību un intimitāti piešķīra fakts, ka "Aicinājuma" diena "nejauši" izrādījās arī Kārļa Ulmaņa vārda diena," atzīmējis vēsturnieks Ilgvars Butulis. 

Demonstrējot piemēru, grāmatas un citas lietas savā vārda dienā skolām, protams, dāvināja arī pats Ulmanis.

Ielīme "Draudzīgā aicinājuma" dāvinātā grāmatā.

Foto: No arhīva

Kampaņas laikā parasti dāvināti tika latviešu autoru darbi un kopotie raksti. Piemēram, Annas Brigaderes "Dievs, daba, darbs", Aleksandra Grīna "Dvēseļu putenis", Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltā grāmata", Ausekļa kopotie raksti un tamlīdzīgi. Dāvināja arī grāmatas par vēsturi un ģeogrāfiju, ievērojamu personību biogrāfijas, kas varēja kalpot kā piemērs un iedvesmas avots jaunatnei. Līdz 1939. gadam "Draudzīgā aicinājuma" gaitā skolām saziedoja ap miljonu latu naudā, 1,5 miljonus grāmatu, 1600 gleznu, 90 skulptūras, 118 radioaparātus, 28 mikroskopus, astoņas klavieres un vēl citus mūzikas instrumentus, kā arī ievērojamu skaitu citu noderīgu lietu.

Pēc valstiskuma atjaunošanas 1994. gadā, kad toreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa patronāžā Cēsīs atjaunoja "Draudzīgā aicinājuma" Cēsu ģimnāziju un izveidoja "Draudzīgā aicinājuma" fondu, 

atsākās arī pirmskara tradīcija, kas pastāv joprojām, kaut vairs ne tik plašos apjomos kā 20. gadsimta 30. gados. 1997. gadā nodibināja "Draudzīgā aicinājuma" medaļu un diplomu, ko piešķir cilvēkiem, kuri popularizējuši un atbalstījuši "Draudzīgā aicinājuma" idejas un Latvijas vārdu pasaulē.

"Latvija", 1925. gada 28. janvārī

"Mīla un Flirts", kuras iznākušie numuri uz preses un biedrību nodaļas ierosinājumu tika konfiscēti, tagad, uz Rīgas apgabaltiesas lēmuma pamata aizliegta izdot. Šī izdevuma galvenais redaktors A. Tupiņš paskaidro, ka vairums rakstu, ar kuriem pildīta "Mīla un Flirts", tulkoti no ārzemju izdevumiem, bet bildes pārdrukātas no žurnāliem. Esot nodomāts izdot jaunu "mīlas un flirta" avīzi zem nosaukuma "Mīla un Laulība", kuru arī rediģēšot Tupiņa kungs.