Saules cikli, ziemeļblāzmas, magnētiskās vētras, to iespaids uz dzīvo un nedzīvo… Par to droši vien būs dzirdējis ikviens no mūsu lasītājiem. Daži būs arī dzirdējuši, ka tās ietekmējot ne tikai telegrāfa vadus, Zemes pavadoņus un elektroniskās ierīces, bet arī cilvēku veselību un vēstures tecējumu. Un ka sevišķi daudz šo parādību ir ik pēc apmēram 11,6 gadiem. Tieši 2025. gadā gaidāms kārtējā cikla, saukta arī par Saules aktivitātes ciklu, maksimums. Bet jau 2024. gadā mūs priecēja dažas visai skaistas un intensīvas polārblāzmas. 

Kā tās rodas?

Magnētisko vētru cēlonis ir no Saules nākošās lādēto elementārdaļiņu, protonu un elektronu, plūsmas. Kā zināms, Zemei eksistē magnētiskais lauks. Ja to no ārpuses nekas neietekmētu, tas ilgu laiku paliktu nemainīgs, taču elektriski lādēto elementārdaļiņu plūsma, kura nonāk Zemes apkārtnē, būtībā ir elektriskā strāva ar savu, mainīgu un svārstīgu, magnētisko lauku, kas klājas pāri Zemes pastāvīgajam magnētiskajam laukam. Momentos, kad šīs plūsmas ir sevišķi stipras, to ietekme ir pietiekami spēcīga, lai izraisītu jūtamas kopējā magnētiskā lauka svārstības, kas arī ir magnētiskā vētra. Tās vērojamas, kad uz Saules notiek tās vielas izvirdumi, kas saistīti ar dažādiem aktīvajiem procesiem – Saules uzliesmojumiem un koronālajiem masas izvirdumiem, arī ar tā dēvētajiem koronālajiem caurumiem. Šie procesi un to varbūtība konkrētā laika sprīdī lielā mērā saistīti ar Saules magnētiskā lauka aktivitātēm, kuru intensitāti var raksturot ar Saules plankumiem, kuru skaitu lielā mērā raksturo tā saucamais plankumu skaitlis (Sunspotnumber), kas ļoti labi saistīts ar magnētisko vētru biežumu un intensitāti ilgākā laika posmā piedzīvo maksimumus ar jau minēto 11. gadu.