Apkārtējās vides uztveršanai ir maņu orgāni ar speciālām receptoršūnām, kas apgādātas ar receptorajām olbaltumvielām. Un tās olbaltumvielas, kuras reaģē uz gaismu, sintezējas tīklenē, savukārt tās, kuras reaģē uz aromāta molekulām, sintezējas deguna ožas epitēlijā, un tā tālāk. Taču mēdzot būt arī dīvaini gadījumi, kad receptorās olbaltumvielas uzrodas šūnām, kurām ar maņu orgāniem nav nekādas saistības. 

Piemēram, ožas receptori ir arī dažām imūnajām šūnām plaušās, aknās un nierēs. Turklāt plaušās sintezējas arī garšas receptori, piemēram, rūgtās garšas viens no receptoriem TAS2R14 “sēž” uz bronhu muskuļu šūnām.

Nesen ASV pavalsts Pensilvānijas universitātes pētnieki konstatēja, ka ļaundabīgajām šūnām galvas un kakla audzējos mēdz būt ļoti daudz “rūgtās” olbaltumvielas TAS2R14. Šeit var piebilst, ka galvas un kakla vēzis ir audzēju grupa, kas attīstās rīkles, balsenes, deguna, deguna blakusdobumu un mutes apgabalā. Audzēja receptoram TAS2R14 aktivizējoties un sajūtot kaut kādu rūgto molekulu, šūnās iedarbojas apoptoze – pašiznīcināšanās programma. Jo vairāk audzēja šūnas sintezē sev rūgtā receptora, jo labāka ir slimnieka klīniskā prognoze.