Noziegumu anatomija. Marokāņu militārie noziedznieki Francijas armijā

Parasti, vēstot par 2. Pasaules kara laika šausmām un zvērībām, galvenokārt uzsvērta nacistu rīcība: koncentrācijas nometnes, spīdzināšana, eksperimenti ar dzīviem cilvēkiem, genocīds, mierīgo iedzīvotāju slepkavošana un viss tamlīdzīgais. Daudz vēstīts arī par sarkanarmiešu zvērībām okupētajā Vācijā. Tostarp daudzi mūsdienu pētnieki uzskata, ka līdzvērtīgu un, iespējams, pat vēl baisāku lapaspusi šā kara vēsturē ierakstījusi kāda īpaša sabiedroto spēku apakšvienība. Runa ir par franču armijas marokāņu ekspedīcijas korpusu.

Vēsturiskā Marokas kolonizēšana

Šādas apakšvienības Francijas militāristi veidoja savās tā laika Ziemeļāfrikas kolonijās. Vēl bez jau labi zināmajiem alžīriešu tā dēvētajiem zuaviem tie bija arī marokāņu gumjēri. Šo militāro apakšvienību vēsture cieši saistīta vispār ar Marokas kolonizāciju. Raugi, savulaik, vēl 11. un 12. gadsimtā, Ziemeļāfrikas berberu dinastijas Almoravīdi un Almohadi valdīja ne tikai Magribas tuksnešos un oāzēs, bet arī pietiekami lielā daļā Pireneju pussalas. Un, lai arī Almoravīdi savu ceļu sāka uz dienvidiem no Marokas, proti, mūsdienu Senegālas un Mauritānijas teritorijās, tieši marokāņu zemi var dēvēt par to teritoriju, kurā šīs dinastijas izveidotā valsts sasniedza savu maksimālo uzplaukumu.

Pēc Rekonkistas iesākās būtisks lūzums, un, sākot ar 15.–16. gadsimtu, Ziemeļāfrikas teritorija, ieskaitot arī Marokas piekrasti, kļuva par Eiropas agresīvo valstu koloniālās iekāres objektu. Vispirms interese par Marokas ostām radās Spānijai un Portugālei, šīm divām savstarpēji neganti konkurējošajām Eiropas jūras lielvalstīm, un kuras turklāt atradās ļoti tiešā Ziemeļāfrikas piekrastes tuvumā. Tad, pamazām nostiprinot savas pozīcijas pasaules politikas kontekstā un arī pārejot koloniālo valstu statusā, par Marokas teritoriju sāka interesēties arī angļi un franči. 19. un 20. gadsimtu griežos lielākā daļa Āfrikas ziemeļrietumu daļas bija nonākusi franču rokās, un 1904. gadā Anglija un Francija parakstīja līgumu, kas noteica: Maroka iekļaujas franču valsts ietekmes sfērā, savukārt franči atteicās no savām pretenzijām uz Ēģipti, kas tādējādi nonāca angļu ietekmes sfērā.