5. februāris vēsturē un senās avīzēs. Izmaiņas Daugavpilī

1935. gada 5. februārī. Pirms 90 gadiem Daugavpils pilsētas valdes loceklis kapteinis Augusts Inka "Jaunākajām Ziņām" pastāstīja, kā pēc 1934. gada 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsuma mainījusies Daugavpils – "viena no stiprākām sveštautiešu citadelēm Latvijā, kur pilsētas domē, valdē un tās iestādēs valdošā valoda bija krievu valoda un daudzi pašvaldības ierēdņi latviski pavisam neprata runāt".

Atskaitot to, ka Daugavpils pašvaldība "kļuvusi latviska", pilsētas budžets uz administratīvo izdevumu rēķina bija samazināts par 15%. "Sociālo apgādi šis samazinājums neskar," uzsvēra amatpersona. Tomēr trīs agrākās dažādu tautību nespējnieku patversmes nu bija apvienotas vienā "ar atsevišķām nodaļām žīdiem un vecticībniekiem". Agrākās četras bērnu patversmes bija apvienotas divās: "Tikai žīdu bērnus vēl mitina atsevišķā patversmē, bet latviešu bērni kopā ar pārējo tautību bērniem novietoti vienā. Ir gādāts arī, lai bērnus pilsētas patversmēs audzinātu latviskā patriotisma garā." No agrākajām 24 pamatskolām pilsēta tagad uzturēja tikai 18, no kurām astoņas bija ar latviešu mācību valodu; likvidēja mazākās "sveštautiešu" skolas. 

Īpaši domāja piestrādāt pie Daugavpils ārējā izskata, citādi pilsēta nemaz neatgādinot Latvijas pilsētas. 

Vēl 1934. gadā tika nomainīti aptuveni trīsdesmit ielu nosaukumi un kaltiem akmeņiem nobruģēta pilsētas galvenā – Rīgas – iela. Plānā bija nobruģēt arī citas, tostarp Viestura un Vadoņa (K. Valdemāra) ielu: "Tāpat pavasarī izbūvēs akmeņu ceļu no pilsētas uz Stropu kūrortu, kur ir ļoti laba un jauka atpūtas vieta." Par "sāpīgu" atzina Daugavpils apstādījumu jautājumu, tāpēc plānā bija apstādīt Vienības laukumu kokiem un iekārtot to kā parku, bet laukumā 1935. gadā esošo tirgu pārvietot aiz Rīgas ielas. Pilsētas valde laukumā tobrīd jau bija ierādījusi vietu Daugavpils lepnākajai ēkai – Vienības namam, ko sākumā paredzēja kā Latviešu biedrības namu un arī uzcēla 1936.–1937. gadā. "Jaunais nams ir kodols, ap kuru pašreiz risinās sarunas par Daugavpils sabiedrisko organizāciju apvienošanos. Kaut gan visas pretešķības daudzo organizāciju starpā vēl nav izlīdzinātas, tomēr jācer, ka šī jaunā nama celšanas ideja visus apvienos," atzīmēja kapteinis Inka.

Latvijas Vēstnesis, 1925. gada 5. februārī

Latvju preses balli šogad rīko 21. februārī plašās Amatnieku biedrības zālēs. Balles sagatavošanas darbi pašlaik pilnā spēkā. Vispirms domāts par telpu māksliniecisku dekorēšanu, un šis darbs uzticēts māksliniekam Libertam. Plašās Amatnieku biedrības telpas atļauj domāt par sevišķi interesantas priekšnesumu programmas sastādīšanu. Savu piekrišanu piedalīties preses ballē ar dažādiem mākslinieciskiem priekšnesumiem jau devuši visi ievērojamākie Nacionālās operas, Konservatorijas, Nacionālā un Dailes teātru, Liepājas operas un citi mākslinieki. 

Baletmeistars Kauliņš, kurš uzaicināts par deju vadītāju, apsolījis arī kabarē daļai interesantus baleta priekšnesumus. Netrūks ballē arī citu labierīcību, kā preses krodziņa utt. 

Iepriekšējo gadu sasniegumus šogad paredzēts daudzkārt pārspēt gan vispārējā krāšņumā, gan citādā ziņā. Ielūgumu izsūtīšana sāksies visā drīzumā, un nevienam nav ieteicams kavēties ar gatavošanos. Ieejas maksa ballē paredzēta 6 lati no personas.