No visām Saules sistēmas tā dēvētajām akmens planētām Merkurs esot uzskatāms par visdīvaināko, jo tam piemīt ne tikai vismazākā masa, bet arī ļoti liels iekšējais kodols attiecībā pret izmēru.

Reklāma

Tas allaž radījis nopietnas problēmas, pētniekiem veicot planētu veidošanās modelēšanu, jo ir ļoti grūti uzbūvēt tik lielu kodolu, vienlaikus kopā ar to arī pietiekami lielu planētu. Nesen starptautiska astronomu komanda izpētījusi vairākus iespējamos skaidrojumus tik dīvainai Merkura īpašībai, izpildot savu jauno Saules sistēmas veidošanās modelēšanu un noskaidrojot, ka Saules sistēmas eksistēšanas pašā rītausmā tajā akurātas planētu virtenes vietā bijis protoplanetārais disks, kas sastāvējis no gāzes un putekļiem, un šajā diskā bijuši ietverti vairāki desmiti tā dēvēto planetezimālu, kuri rezultātā sadūrušies, saplūduši un pārvērtušies planētās.

Astronomi uzskata, ka šā protoplanetārā diska malās, visdrīzāk, pietrūcis materiāla, turklāt tajā jaunajā sistēmā gigantiskās planētas nebija ieradušās savās tagadējās orbītās, bet gan turpināja migrēt no tās vietas, kurā tās sākotnēji noformējušās, uz savām tagadējām pozīcijām. Un tad, kad šīs gigantiskās planētas virzījās, tās destabilizēja iekšējo disku, potenciāli aizraujot līdzi vēl vairāk materiāla.

Apvienojot šīs idejas, astronomi iespēja izveidot modelējumu par Merkura veidošanās vēsturi. Sākotnēji iekšējais protoplanetārais disks saturēja daudz planetezimālu, taču atbilstoši tam, kā gigantiskās planētas pārvietojās un migrēja, tās aiznesa sev līdzi daudz materiāla, no kura veidojās citas planētas, un palikušie planetezimāli sadūrās cits ar citu, kā rezultātā liels daudzums smago metālu nonāca pašā planētas iekšienē, tādējādi izveidojot Merkura lielo kodolu.

Merkura uzbūve.

Jaunais modelējums noteica Merkura kodola izmēru, tomēr nespēja pareizi noteikt planētas kopējo masu, kā rezultātā modelēšanā veidojās Merkurs, kas bija vismaz 2–4 reizes masīvāks par to Merkuru, kāds tas patiesībā ir. Tiesa, atklāts palicis jautājums par to, kā vispār radies Merkurs, lai gan astronomi pauduši aizdomas, ka tas pilnībā atklāsies pēc tā, kad būs ļoti rūpīgi izpētītas protoplanetārā diska visas ķīmiskās īpašības.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu