Amerikāņu pētnieki no Karltonas, Mičiganas un Kolorado universitātēm konkrēta pētījuma rezultātā secinājuši, ka ilgstoša dabas skaņu klausīšanās ne tikai ir patīkama dzirdei, bet arī veic reāli terapeitiski labvēlīgu iedarbību gan uz fizisko, gan psiholoģisko stāvokli. Proti, ja nu kaut kas šajā dzīvē ir jauks un patīkams, tad tā ir iespēja būt dabā.

Pētījumi notikuši laboratorijās un slimnīcās, kopumā aptverot vismaz 11 dažādas valstis, kā arī izanalizējot 36 citas zinātniskās publikācijas.

Šā megapētījuma vadītāja Reičela Bakstone izanalizējusi 251 ierakstu, kas veikti 66 ASV nacionālajos parkos, un tie arī apliecinājuši, ka tajos rajonos, kur vērojams palielināts dabas skaņu līmenis, proti, praktiski nemaz nav dzirdams pilsētvides troksnis, to klausītājiem pat ievērojami uzlabojusies veselība, mazinājušās hronisko slimību izraisītās sāpes, uzlabojies noskaņojums un kognitīvās spējas un kopumā pazeminājies stresa un uzbudinājuma līmenis. Turklāt dažādas skaņas mēdzot cilvēkos izraisīt dažādus efektus: ūdens čalošana un ūdenskritumu troksnis vislabāk uzlabojot garastāvokli un izraisa terapeitiski labvēlīgu iedarbību uz ķermeni, savukārt putnu radītās skaņas eksperimentā iesaistītajiem brīvprātīgajiem palīdzot labāk pārvarēt stresu un kļūt mazāk uzbudinātiem.

Šo pētījumu var nodēvēt par kaut ko līdzīgu labi zināmās trokšņu piesārņojuma problēmas otrai pusei. Proti, šeit svarīgs ir tieši konstatētais dabas skaņu terapeitiskais efekts. Tiesa, problēma ir arī tāda, ka dzīvajā dabā nepastāv strikts skaņu komplektu dalījums. Pat nacionālajos parkos, kuru kopējā platība, piemēram, ASV ir vismaz 84 miljoni hektāru, nereti esot pat ļoti sarežģīti atrast tādus rajonus, kur dabas skaņas būtu pilnībā pirmatnējas jeb tātad dabiskas. Tā rezultātā šīs dabas teritorijas apkalpojošie dienesti allaž lielus pūliņus velta tieši trokšņu mazināšanai un ainavas skaņu, kā arī vietējās floras un faunas saglabāšanai, cenšoties rīkot speciālas pastaigas un allaž aicinot apmeklētājus ievērot klusumu.