Gluži noteikti ikvienam cilvēkam ir tā, ka kāda parādība, priekšmets vai vārds pēkšņi izraisa veselu lavīnu dažādu atmiņu. Un tādos gadījumos viņš pēkšņi domās atgriežas tālā bērnībā vai jaunībā, atkal sajūtoties tik brīvs, atraisīts un laimīgs, kāds cilvēks tikai tajā savas dzīves periodā vispār arī var būt. Pētnieki pauduši: tas tā notiekot tāpēc, ka atmiņa sevī uzglabā ne tikai kaut kādu notikumu, bet arī visu ar to saistīto kontekstu. Pēkšņi gaisā saožot, piemēram, raksturīgu cepeškrāsns izdalīto aromātu, mēs atceramies ne tikai vecmāmiņas gardo pīrāgu, bet arī to, ka tas notika burvīgajā lauku mājā, kur vēl mita arī citi cilvēki, kuri tieši tajā pīrāga ēšanas dienā darīja to un to, un tamlīdzīgi.

Tajā gadījumā, ja smadzenes neatcerētos ar atmiņām saistīto kontekstu un ja apziņa attiecīgos mirkļos izgrūstu priekšplānā vienkārši tikai atsevišķas informācijas vienības, cilvēkiem gluži noteikti klātos nesalīdzināmi grūtāk, pat kaut vai tikai visparastākajā ikdienas dzīves aspektā.

Amerikāņu pētnieks Sudzumi Tonegava kopā ar kolēģiem izdevumā Neuron publicējis rakstu, kurā pauž, ka atmiņas savstarpēji saista tā dēvētie engramas neironi. Var piebilst, ka Tonegava ir Nobela prēmijas laureāts par atklājumiem imunoloģijas jomā un kļuvis par ievērojamu mūsdienu neirobiologu. Vēstīts, ka viens no viņa laboratorijas lielākajiem sasniegumiem ir tieši engrammas šūnu atklāšana atmiņu centrā hipokampā.