Atmiņu kopijas cilvēka smadzenēs

Šveices pilsētas Bāzeles universitātes neirobiologi nolūkā labāk izzināt cilvēka atmiņas īpatnības izmantoja peļu modelējumu, lai izpētītu, kā smadzenēs uzglabājas atmiņas un kā tās dzīves laikā mainās.

Izrādās, par apmācību uz pieredzes un ilgtermiņa atmiņas formēšanos atbildīgajā hipokampā informācija par vienu notikumu glabājas atmiņas paralēlās kopijās, un tajā līdzdarbojas vismaz trīs dažādas neironu grupas, kas uzrodas dažādās embrionālās attīstības stadijās.

Pirmā neironu grupa, kas attīstās ātrāk par citām, atbildīga par atmiņas ilglaicīgo glabāšanu, un to uzglabātā atmiņu kopija sākotnēji var būt ļoti vāja, taču laika gaitā ievērojami pastiprinās. Savukārt otra neironu grupa, kas uzrodas vēlāk, veido to atmiņas kopiju, kas laika gaitā kļūst aizvien vājāka. Vēl eksistē arī trešā grupa, kas glabā ievērojami stabilāku atmiņas kopiju.

Neironu ansambļa tips ietekmē to, cik viegli ir mainīt uzglabāto informāciju. Atmiņu, kas neilgu laiku glabājas pēc tā, kad to fiksējuši vēlāk topošie neironi, var mainīt un pārrakstīt. Centieni atcerēties situāciju jau drīz pēc tā, kad tā notikusi, sagatavo vēlāk topošos neironus tam, lai integrētu jaunu informāciju pamata atmiņā. Savukārt tā paša notikuma atmiņas pēc ilgāka laika, gluži otrādi, sagatavo agrīni tapušos neironus atkārtotai aktivizēšanai nolūkā iemantot savu kopiju, taču tagad jau ar to saistīto informāciju vairs nevar viegli un vienkārši izmainīt. Pētījuma autori pauduši, ka tas, cik dinamiski atmiņas glabājas smadzenēs, kalpo kā pierādījums smadzeņu plastiskumam, kas ir pamatā gigantiski lielajam atmiņas apjomam.