12.3 °C
Ibērijas lūšu populācijas stāvoklis, kā atzīst Starptautiskā dabas aizsardzības savienība (IUCN), ir uzlabojies un turpina strauju atveseļošanos. No apdraudēto sugu saraksta tas pārcelts uz aizsargājamo sugu sarakstu. Pateicoties ilgiem aizsardzības pasākumiem, Ibērijas lūši paglābušies no izmiršanas, kas tiem draudēja vēl pirms gadiem divdesmit.
“IUCN Apdraudēto sugu sarkanais saraksts svin 60. gadadienu, un, tā kā tas ir vispilnīgākais informācijas avots par pasaules bioloģiskās daudzveidības stāvokli, tā nozīmi nevar pārvērtēt. Tas ir būtisks instruments, ar kuru mēra progresu, kas panākts, lai apturētu dabas sastāvdaļu izzušanu un sasniegtu globālos bioloģiskās daudzveidības mērķus līdz 2030. gadam. Pireneju lūša Sarkanās grāmatas statusa uzlabošanās apliecina, ka veiksmīga dabas aizsardzība nāk par labu gan savvaļas dzīvniekiem, gan sabiedrībām,” teica IUCN ģenerāldirektore Dr. Grētela Agilara.
Pireneju lūša (Lynx pardinus) aizsardzības statuss ir uzlabojies no Apdraudēts uz Aizsargājams, un populācija ir strauji palielinājusies no 62 pieaugušiem īpatņiem 2001. gadā līdz 648 īpatņiem 2022. gadā. Šobrīd kopējā populācija, ieskaitot jaunos un pieaugušos lūšus, tiek lēsta vairāk nekā 2000 īpatņu apmērā. Galvenie centieni šīs sugas saglabāšanai ir vērsti uz tās medījuma – apdraudētā Eiropas truša (Oryctolagus cuniculus) – daudzuma palielināšanu, Vidusjūras krūmāju un mežu biotopu aizsardzību un atjaunošanu, kā arī cilvēku darbības izraisītās mirstības samazināšanu. Sugas ģenētiskās daudzveidības palielināšana, izmantojot pārvietošanu un īpašu audzēšanas programmu, ir bijusi galvenais faktors, lai palielinātu dzīvnieku skaitu. Kopš 2010. gada vairāk nekā 400 Pireneju lūšu ir reintroducēti daļā Portugāles un Spānijas. Ibērijas lūši tagad apdzīvo vismaz 3320 kvadrātkilometrus pretstatā 449 kvadrātkilometriem 2005. gadā.
Tomēr Ibērijas lūši joprojām ir apdraudēti – galvenokārt Eiropas trušu populācijas potenciālo svārstību dēļ. Pireneju lūši ir uzņēmīgi arī pret mājas kaķu izraisītām slimībām. Joprojām apdraudējumu rada malumedniecība un bojāeja uz ceļiem, jo īpaši vietās, kur lūša dzīvotni šķērso ceļi ar lielu satiksmes intensitāti. Tāpat draudus rada ar klimata pārmaiņām saistītās biotopu izmaiņas.
“Šis panākums ir lielākais kaķu sugas atveseļošanās gadījums, kāds jebkad sasniegts, pateicoties mērķtiecīgai sadarbībai starp valsts iestādēm, zinātniskajām institūcijām, NVO, privātiem uzņēmumiem un kopienas locekļiem, tostarp vietējiem zemes īpašniekiem, lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un medniekiem, kā arī Eiropas Savienības LIFE projekta finansiālajam un loģistikas atbalstam,” sacīja Fransisko Havjers Salsedo Ortiss, LIFE Lynx-Connect projekta koordinators, kas vadīja Ibērijas lūšu aizsardzības pasākumus. “Joprojām ir daudz darāmā, lai nodrošinātu, ka Ibērijas lūšu populācija izdzīvo un suga atjaunojas visā tās sākotnējā areālā. Nākotnē ir plānots atjaunot Ibērijas lūšu populāciju jaunās vietās Spānijas centrālajā un ziemeļu daļā.”
