Latvijā stirnas ir no visbiežāk sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem – redzamas gan meža malās, gan pļavās, gan lauksaimniecības zemēs. Cilvēkiem tās bieži vien šķiet maigas, graciozas un pat mīlīgas būtnes. Taču jebkurš mednieks zinās teikt: stirnāži ir ļoti teritoriāli un vajadzības gadījumā arī ārkārtīgi agresīvi. 

Cīņas par teritoriju starp tēviņiem var būt nežēlīgas – tā ir ne tikai rituāla mērošanās spēkiem, bet arī cīņa ar skaidru vēlmi uzvarēt, lai nodrošinātu sev vietu un piekļuvi mātītēm. Šīs cīņas nereti beidzas ar smagiem ievainojumiem vai pat vienas puses bojāeju.

Tomēr, runājot par stirnāžu teritorijām, Latvijā joprojām lielākoties paļaujamies uz pieņēmumiem vai personīgajiem novērojumiem. Tiek uzskatīts, ka aļņiem ir ļoti plašas teritorijas, briežiem tās ir mazākas un stirnām – samērā nelielas. Taču ne visi apzinās, cik tieši nelielas tās var būt, īpaši pavasara un vasaras sezonā. Lai to precīzāk izprastu, noder salīdzināms piemērs no ārvalstu pētījuma, kur ar modernām telemetrijas metodēm analizēta stirnāžu telpiskā uzvedība un teritoriju lielums dažādos laika posmos. Un rezultāti ir patiešām pārsteidzoši.